Tiekam pie bēbīša: Kristīnes stāsts

Tiekam pie bēbīša: Kristīnes stāsts

01. Jan 19:45 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Māmiņu Kluba rubrikā “Tiekam pie mazuļa” tu vari sekot līdzi Diānai un Andrim, kuri ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību cenšas tikt pie mazuļa. Seko līdzi viņu stāstam un pieredzei gan Māmiņu Kluba portālā, gan arī Facebook lapā.

Diāna un Andris nav vienīgais pāris, kuram ir grūtības tikt pie mazuļa, tāpēc Māmiņu Klubs aicina ikvienu, kura ceļš līdz mazulim bijis sarežģītāks, ilgāks un grūtāks, dalīties arī ar savu stāstu, lai tie kalpotu citiem par iedvesmu un ticību tam, ka ikviena ģimene var tikt pie bērniņa.

Savu stāstu par ceļu līdz bērniņam Māmiņu Klubam uzticējusi Kristīne.

Pirms Kristīne satika savu Lielisko vīrieti, Dievs viņai jau bija dāvājis meitiņu. Esot kopā ar savu Lielisko, abi runājuši arī par to, ka vēlētos paplašināt savu ģimeni, tomēr nekas nenoticis uzreiz.

Gājis laiks, bērniņš nepieteicās, tāpēc Kristīni sāka pārņemt visādas domas. “Miljoniem domu virpuļoja manā galvā, nebeidzami jautājumi, kāpēc tā notiek. Pašai jau šķita, ka esmu iedzīvojusies kompleksos,” atceras Kristīne. Viņa teic, ka ārsti gan apstiprinājuši, ka ar viņas veselību viss ir kārtībā, tāpēc, aizvien esot neziņā, viņi turpinājuši censties. Šo laiku atceroties, Kristīne stāsta, ka sekojušas arī apkārtējo pamācības ar ieteikumiem nomainīt vidi, palaist prom šo domu. 

Pēc ilgiem mēģinājumiem un krietniem divu gadu pūliņiem, grūtniecības tests beidzot uzrādīja divas strīpiņas. “Tieši šajā 2016.gada dienā šķita, ka mana pasaule ir kļuvusi gaišāka. Sekoja vizīte pie ginekoloģes un nebeidzama laimes, pacilātības sajūta,” saka Kristīne, piebilstot, ka grūtniecības laiks vēl bija ļoti mazs, tāpēc tika nozīmēta nākamā vizīte, kad Kristīnei bija jāstājas uzskaitē.

Ārā esot pavasarim un Kristīnes sirdij priekā gavilējot, pienākusi ilgi gaidītā vizītes diena pie ārstes. “Aizgāju, viņa mani skatīja, skatīja, un es sapratu, ka kaut kas nav tā, kā vajadzētu būt. Daba mums ar vīru bija ieplānojusi dvīnīšus, taču grūtniecība bija apstājusies. Pasaule sabruka, viss sagriezās. Sekoja tīrīšana, asaras un skumjas,” atceras Kristīne, sakot, ka tajā vasarā viņa sevi apraka darbā, viņa piekrita strādāt vairāk, piedalījās it visur. Atskatoties tagad uz šo laiku, viņa saprot, ka tā centusies aizbēgt no savām domām, skumjām un neatbildētā jautājuma, kāpēc tā noticis.

Visu laiku Kristīnes vīrs bijis milzu atbalsts un stiprais plecs, kurš ticējis un teicis, ka viss izdosies.

Pagāja divi gadi, kuru laikā pāris visu laiku nesekmīgi mēģināja tikt pie mazuļa, līdz grūtniecības tests atkal uzrādīja pozitīvu rezultātu. Protams, sekoja prieks un laime, kas jaucās kopā ar asarām. “Stājos uzskaitē, peldējos, strādāju, biju tik ļoti laimīga. Dzemdību noliktais datums bija decembra beigas, janvāra sākums. Abas ar dakteri runājām, ka būs Ziemassvētku pārsteigums,” stāsta Kristīne. Prieku par grūtniecību gan izjaukušas veselības problēmas, kas Kristīnei sāka parādīties, - augsts asinsspiediens, sliktas urīna analīzes. Viņa stāsta, ka ārsti gan iemeslu šīm veselības problēmām nespēja atrast. “Dzīvoju mierīgi, gatavojos dzemdībām, biju laimīga. Bijām laimīgi mēs visi, jo arī māsa gaidīja savu mazo brāli, runājās un mīļoja punci, tētis bija laimīgs par dēliņu,” skaisto gaidību laiku atceras Kristīne.

Viņa atceras 1.decembra vakaru, kad visi vēl samīļojuši viņas punci un devās gulēt. No rīta sieviete jutusies neparasti labi, devusies nodot analīzes, un ārste vēl noteikusi, ka paklausīsies mazuļa tonīšus, taču šajā brīdī sabruka Kristīnes pasaule. “Mana dēliņa sirsniņa bija apstājusies. Viss salūza. Dzīve bija beigusies. Braucot ātrās palīdzības mašīnā, visu ceļu lūdzu Dievu, lai tā nebūtu taisnība, lai slimnīcā pateiktu, ka viss ir kārtībā,” stāsta sieviete. Paziņojums, ka bērniņš jāpiedzemdē, viņu iekšēji sagrāva. “Tie bija šausmīgākie Ziemassvētki un gada nogale,” dalās viņa. Kristīne atceras, ka jutās tukša. “Paldies visiem, kas stiprināja, palīdzēja un vienkārši bija blakus,” pateicas Kristīne.

Februārī, grūtniecības testā ieraugot divas svītriņas, Kristīne raudājusi, taču vīrs mierinājis, sakot, ka viss būs labi un izdosies. “Viņa optimisms mani vienmēr ir pārsteidzis,” atklāj viņa.

Aizejot pie ārstes, abas visu mierīgi un korekti pārrunājušas, Kristīne turpmākos mēnešus centusies sliktās domas nelaist sev tuvumā, un visbeidzot 4.novembrī pāris sagaidījis savu varavīksnes puisēnu. “Nav lielākas laimes pasaulē kā būt par mammu,” ar mīlestību saka Kristīne.


Sava stāsta noslēgumā viņa ikvienai novēl spēku un drosmi. “Ticiet man, pacietība ir tas, ar ko mums jāapbruņojas,” saka viņa.