Tiekam pie bēbīša: Ingas stāsts

28. Dec 2021, 00:00

Māmiņu Kluba rubrikā “Tiekam pie mazuļa” tu vari sekot līdzi Diānai un Andrim, kuri ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību cenšas tikt pie mazuļa. Seko līdzi viņu stāstam un pieredzei gan Māmiņu Kluba portālā, gan arī Facebook lapā.

Diāna un Andris nav vienīgais pāris, kuram ir grūtības tikt pie mazuļa, tāpēc Māmiņu Klubs aicina ikvienu, kura ceļš līdz mazulim bijis sarežģītāks, ilgāks un grūtāks, dalīties arī ar savu stāstu, lai tie kalpotu citiem par iedvesmu un ticību tam, ka ikviena ģimene var tikt pie bērniņa.

Ir daudzi pāri, kuriem ceļš līdz mazulim ir garš, līkumots, pilns ar bezcerību, sāpēm un bailēm, tomēr brīnumi notiek. To apliecina arī Ingas stāsts.

Laikā, kad Inga iepazinās ar savu vīru, viņai jau bija 35 gadi un divpadsmitgadīgs dēls no pirmajām attiecībām. “Aptuveni pēc gada nolēmām, ka vēlamies kopēju bērniņu, tomēr pusgada laikā grūtniecība neiestājās,” atceras Inga, sakot, ka tolaik viņai jau bija 36 gadi, tāpēc nolēmuši lieki nekavēties un doties pie ārsta vietējā poliklīnikā.

Veiktās pārbaudes un analīzes ne Ingai, ne arī viņas vīram nekādus pamatotus iemeslus, kāpēc nevarētu iestāties grūtniecība, neuzrādīja. Grūtniecība neiestājusies arī pēc tam, kad mēģināts stimulēt olšūnu nobriešanu ar hormoniem. Ārsts ieteicis doties uz klīniku, kas specializējusies tieši šādu jautājumu risināšanā.

“Devos uz privātklīniku pie ārsta ginekologa-reproduktologa, veicām ar vīru dažādus izmeklējumus, analīzes, taču arī tur neatrada iemeslus, kāpēc mūsu bērniņš nepiesakās. Sākumā ārsts ieteica pastimulēt grūtniecības iestāšanos ar hormoniem, taču rezultāts nebija, kaut vienu reizi grūtniecība bija iestājusies, taču 6. nedēļā augļa attīstība apstājās, notika saucamais missed aborts,” stāsta Inga. Tā kā viņai tuvojās jau 38 gadu slieksnis, ārsts ieteicis vairs negaidīt un veikt medicīnisko apaugļošanu. Pāris tam piekritis, nedomājot par naudu, neskatoties uz to, ka šis pasākums patiesi ir dārgs, jo Ingas vecums vairs nav ļāvis pieteikties uz valsts apmaksāto medicīnisko apaugļošanu.

Gan pāris, gan ārste bijuši pārliecināti, ka šī procedūra palīdzēs tikt pie ilgi gaidītā mazuļa.

Gandrīz trīs gadu laikā Ingai veica divas olšūnu punkciju operācijas, divus medicīniskās apaugļošanas etapus, četrus embrija transfērus, bija jālieto visādos veidos tiešām daudz hormonu, taču, lai arī divas reizes grūtniecība iestājās, tā neattīstījās.

“Bija asaras, pārdzīvojumi, bet neko darīt. Vīrs mierināja, ka pat tad, ja nebūs bērniņa, būsim laimīgi kopā, varēsim baudīt dzīvi un ceļot. Es tam piekritu, kaut arī sirds ļoti, ļoti sāpēja,” stāsta Inga. Pēc kārtējās neveiksmīgās grūtniecības pāris 2019.gada janvārī nopirka ceļojumu vasarai un nolēma atpūsties un neveikt pavasarī embrija transfēru. Klīnikā pārim bija saglabāti vēl 2 sasaldēti embriji, tātad, vēl divas reizes varēja mēģināt tikt pie mazuļa.

Kad 2019.gada maijā Inga jau bija nomierinājusies un gaidīja vasaras ceļojumu, pēkšņi iztrūka mēnešreizes. Neko par to nesakot vīram, viņa veikusi grūtniecības testu, kas uzrādījis neticamo – grūtniecība iestājusies dabīgā ceļā! Paziņojusi to vīram, pāris bija uzmanīgs, pārāk nesapriecājās, jo iepriekš bija piedzīvotas jau vairākas vilšanās.

Sazinoties ar ārsti, viņa uzreiz nozīmēja vizīti, hormonus, lai grūtniecību uzturētu. Tas nozīmēja, ka Ingai katru dienu sev vēderā jāšpricē zāles pret trombiem, jo, iespējams, tieši trombu dēļ iepriekš grūtniecības izbeidzās.

“Viss it kā bija labi. Tikām pāri grūtniecības 10.nedēļai, kad parasti grūtniecības pārtrūka. 13.nedēļā devos uz pirmā trimestra skrīningu, bet… sliktas analīzes, liels risks uz Dauna sindromu, lai gan sonogrāfija bija ļoti laba. Atkal sekoja asaras. Nolēmām veikt NIPT testu. Tas novērsa visas šaubas un parādīja, ka gaidām meitiņu, un ar viņu viss ir labi, nav nekādu ģenētisku saslimšanu,” atceras Inga, sakot, ka uzelpojuši un ar ārstes atļauju devušies ceļojumā.

Līdz otrā trimestra skrīningam viss ritējis labi, taču skrīnings uzrādījis dzemdes kakla nepietiekamību, kas nozīmējis, ka dzemdes kakls praktiski ir vaļā, tāpēc jebkurā brīdī var sākties priekšlaicīgas dzemdības. Tobrīd Inga bija grūtniecības 21.nedēļā.

“Bija cerība uz dzemdes kakla uzlikt pesāriju un atrasties gultas režīmā tik ilgi, cik vien tas iespējams, taču atklājās, ka pesāriju nevar uzlikt, jo augļūdeņos ir infekcija. Tajā pašā dienā mani ielika slimnīcā uz antibiotiku kursu, taču tas nelīdzēja. Infekcija nepazuda,” stāsta Inga, sakot, ka sekojušas asaras, izmisums un neziņa, kā arī daudzi jautājumi, kāpēc tas notiek tieši ar viņiem.

“Dzemdību namā paliku guļam ar kājām gaisā septiņas turpmākās nedēļas, līdz 2019. gada 23. oktobrī grūtniecības 28. nedēļā piedzima mūsu meitiņa, kura bija 33 cm gara un svēra nedaudz vairāk nekā cukura paciņa – 1140 g,” teic jaunā māmiņa, sakot, ka pēc tam sekojuši vislielākie pārdzīvojumi dzīvē, taču tas, kā saka viņa, ir jau pavisam cits stāsts.

Šobrīd Ingas meitiņai ir 2 gadiņi. Viņa ir vesela, panākusi attīstībā savus vienaudžus un septembrī sākusi apmeklēt bērnudārzu.

“Tāds ir mūsu ceļš 6 gadu garumā, lai satiktos ar mūsu bērniņu, par kuru pasakāmies Dievam tam Kungam katru dienu. Ir jātic brīnumiem,” ir pārliecināta Inga.

Ja arī jūs šobrīd cenšaties tikt pie bērniņa, dalies ar savu stāstu! Pastāsti, ko jūs esat izmēģinājuši, lai tiktu pie bērniņa, kāds ir jūsu ceļš, lai sagaidītu pasaulē savu brīnumiņu. Iespējams, arī jūs esat izvēlējušies izmēģināt medicīnisko apaugļošanu?

Dalīties ar savu stāstu vari Māmiņu Kluba portāla komentāros, gan Facebook un Instagram. Anonīmi savus stāstus vari sūtīt arī uz kristine@maminuklubs.lv.