Svarīgākais, kas tev būtu jāzina par sagatavošanos dzemdībām

Svarīgākais, kas tev būtu jāzina par sagatavošanos dzemdībām

05. Nov 2022, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Gatavošanās dzemdībām ilgst deviņus mēnešus jeb no brīža, kad sieviete uzzina, ka viņai zem sirds aug jauna dzīvība. Kas ir svarīgākais, kas tev būtu jāzina par gatavošanos dzemdībām un pašu dzemdību procesu, vaicājām vecmātei Baibai Zelkai.

MĀMIŅU KLUBA KURSI VECĀKU SKOLĀ

Emocionālā sagatavotība dzemdībām

Katras sievietes emocionālā sagatavotība dzemdībām ir atkarīga no tā, kāda līdz šim ir bijusi viņas uztvere par grūtniecību un dzemdību procesu. Ir jārēķinās, ka emocijas tikai paspilgtinās grūtniecības laikā, taču vienotas receptes, kas emocionāli sagatavos grūtnieci dzemdībām, nav. Viss ir atkarīgs no katra individuāli un, protams, arī no apkārtējās vides, kurā grūtniece atrodas. Reizēm ir tā, ka grūtniece ir emocionāli stabila, taču vide, kurā viņa atrodas, rada viņā šaubas un bailes, jo dzīvē mēdz gadīties visādi. Tas viss ir ļoti kompleksi. Aizsākums šai emocionālai stabilitātei un emocionālai gatavībai dzemdībām ir ne tikai grūtniecības laikā, bet jau pirms mazuļa ieņemšanas. Viss ir atkarīgs no tā, kādā ģimenē mēs paši esam auguši, un kāda ir mūsu mammas, māsas, vīra mātes vai draudzenes attieksme pret grūtniecību un dzemdībām, vēl jo vairāk tad, ja viņas ir jau gājušas šim procesam cauri. Tālāk jau arī sievietes personiskā ģimene veido viņas emocionālo sagatavotību dzemdībām, un tas, cik stabilas ir partneru attiecības.

Fiziskā sagatavotība dzemdībām

Pat ja sieviete ikdienā nodarbojas ar kādu sporta veidu vai jogu, tas negarantē, ka dzemdības noritēs ātrāk un vieglāk. Tātad, arī tas katrai sievietei ir ļoti individuāli. Protams, ka laba fiziskā sagatavotība grūtniecei var atvieglot dažādus procesus. Šīs iemaņas, kuras ir iegūtas pirms grūtniecības, var būt ļoti noderīgas arī dzemdībās, kad ir nepieciešams pareizi elpot, ko katram sportistam vai jogas praktizētājam ir jāpieprot, lai justos labi, rastu mieru un nepietrūktu spēka. Jebkurā gadījumā, fiziskas iemaņas, kas iegūtas pirms grūtniecības, var tikai nākt par labu. Taču tas nedos simtprocentīgu garantiju, ka ar šīm iemaņām dzemdības noritēs vieglāk vai ātrāk. 

Vecmātes personīgā pieredze un ieteikumi

Vecmāte Baiba Zelka dalās arī savā personīgajā pieredzē: “Īsumā apkopojot manas emocijas dienu pirms dzemdībām un dzemdību laikā, ir tā, ka, neskatoties uz to, ka man kā vecmātei ir jau 20 gadu pieredze šajā jomā, tomēr grūtniecības laikā es biju tieši tāda pati grūtniece, kā visas pārējās grūtnieces. Protams, ir kaut kas nedaudz savādāk tieši no emocionāli psiholoģiskā viedokļa un tas, kas daudzus satrauc, mani nesatrauc. Par nožēlu, kas ir lielākajai daļai medicīnas darbiniekiem, mēs nevaram anatomijas grāmatu izslēgt no sava prāta un, tādēļ reizēm mēs pat mēdzam satraukties par tādām lietām, par kurām, iespējams, cilvēks bez medicīniskās izglītības nemaz neaizdomājas. Tādēļ tas ir koks ar diviem galiem. Mani tiešām ļoti daudz kas nesatrauc, jo tomēr tās visas ir zināmas lietas. Tieši dēļ šīs medicīniskās pieredzes mēdz būt arī tā, ka grūtniecības un dzemdību laikā mani pārņem ļoti krasas emocijas par lietām, kuras var noiet greizi. 

Dienu pirms dzemdībām, atrodoties mājās, mani nomocīja doma par to, kas būs tad, ja es nomiršu dzemdību laikā. Tas, kā es tiku galā ar šo nemiera sajūtu, ir vienkārši pieķeroties iztīrīt māju, līdz ar to iztīrījās arī mans prāts. Tādēļ jāsaka, ka es neesmu pilnīga miera osta, un uznāk reizēm arī asaras un satraukums, kad kaut kas nenorit tā, kā varbūt gribētos, taču tad arī iezogas šī 20 gadu pieredze, ka ne vienmēr viss var būt tā, kā mēs to vēlamies un, jebkurā gadījumā, svarīgākais tomēr ir tas, lai visi ir veseli, ieskaitot mazuli. Kādreiz savas vēlmes ir jānoliek malā un ir jādara tas, kas ir jādara, lai mazulim viss būtu labi. 

Pirmsdzemdību bailes

Protams, ka bailes par dzemdībām piezogas katrai sievietei, un kur nu vēl grūtniecības laikā, taču normālā situācijā cilvēks risina šo savu baiļu esamības faktoru, uzdodot sev tādus jautājumus, kā: no kā man ir šīs bailes? Kāpēc man ir šīs bailes? Kā es varu atrisināt šo baiļu esamību? Ja bailes pārvēršas panikas lēkmē, tad rodas jautājums – kāpēc? 

Bieži vien grūtnieces atzīst, ka līdz šim ir jutušās labi un bailes viņām nebija, taču vienā brīdī apkārtējā vide ietekmēja šīs sajūtas: ģimene, ģimenes tradīcijas, stāstu interpretācijas par to, kāda pieredze bija mammai, māsai, vīra mātei, draudzenēm… kas bieži vien arī atstāj negatīvu ietekmi uz grūtnieci. Ja grūtniece visapkārt to vien dzird, cik tas viss ir sāpīgi un cik viss bija slikti, tad, diemžēl, tas izraisa šīs bailes arī jaunajā māmiņā par to, kā tad viss būs, un vai tiešām viss būs tik slikti. 

Otrs, kas var ietekmēt mūsu baiļu esamību, ir mūsu pašu pieredze, kad dzimām savām mammām. Nav izslēgts, ka šīs sajūtas un šī pieredze tiešām atgriežas pie mums esot grūtniecībā, tuvojoties dzemdībām un esot pašās dzemdībās. Ir cilvēki, kas it kā bez pamatota iemesla slikti jūtas, piemēram, ūdenī, taču tas tomēr jau slēpjas mūsu zemapziņā – neapzinātā līmenī, kas nāk no mūsu dzīves sākuma jau atrodoties savas mammas puncī. Mūsu zemapziņa mēdz izspēlēt dažādus jokus, taču vienotas receptes nav, jo katram tas ir individuāli. Ir vērts paturēt prātā, ka ir normāli baidīties, vēl jo vairāk tuvojoties dzemdībām. Bailes ir normāls sievietes pašaizsardzības mehānisms, kas liek viņai domāt un rast risinājumus normālā situācijā. 

Attiecīgi, ja tomēr pati sieviete netiek galā ar savām bailēm, vai arī nav atbalsta ģimenē, vēl jo vairāk tad, ja no ģimenes locekļiem nāk negatīvi grūtniecības un dzemdību stāsti, kas tikai padara visu vēl sliktāku, tad nav jākautrējas meklēt psiholoģisku palīdzību. Citreiz arī tikai parunājoties ar cilvēkiem līdzīgā situācijā, ar domubiedriem, ar mammām, kurām ir pozitīvi stāsti un pieredze par šo tēmu, arī var ļoti palīdzēt. 

MĀMIŅU KLUBA KURSI VECĀKU SKOLĀ

Kam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība tuvojoties dzemdību datumam? 

Vajag dzīvot savu dzīvi tā, kā līdz šim – mierīgā garā, bez pārlieka stresa. Lieku reizi satraukties par to, kas līdz šim nav bijis satraukuma vērts, gan nevajadzētu, jo, palielinot stresa faktoru organismā, var arī sākties dzemdības uz nervu pamata. 

Protams, tas kam ir jāseko līdzi ne tikai tuvojoties dzemdībām, bet gan jau visas grūtniecības laikā, ir ne tikai manis pašas pašsajūta, bet gan arī mazuļa pašsajūta, kuru var novērot pēc mazuļa aktivitātēm. Ir jāsaprot, vai mans bērniņš visas grūtniecības laikā ir vienkārši nedaudz miermīlīgāks kā citi, vai tomēr mazais ir kļuvis pavisam aizdomīgi kluss, vai atkal tieši otrādi – mazulis ir kļuvis pārlieku par daudz aktīvs, ne tāds, kāds ir bijis līdz šim. Šīs augļa kustības ļauj gan mammai, gan arī speciālistiem laicīgi saprast, ja kaut kas nav tā, kā vajadzētu, un medicīnas darbinieki attiecīgi var veikt nepieciešamās darbības, lai pārbaudītu mazuļa veselību un pašsajūtu, piemēram, sekojot līdzi bērna sirds darbībai. 

Tā pat kā visas grūtniecības laikā, arī finiša taisnē mammai ir jāseko līdzi tam, lai nebūtu pārlieku daudz šķidru izdalījumu, masīvas asiņošanas vai asins recekļu izdalījumi. Gadījumā, ja tomēr kas tāds tiek pamanīts, nekavējoties vajag ziņot savai ginekoloģei, vecmātei vai izvēlētai dzemdību iestādei, kas grūtnieci instruēs par to, kā rīkoties tālāk. 

Jebkurā gadījumā, vēl jo vairāk ziemā, mums vajadzētu sekot līdzi savai pašsajūtai, jo apkārt plosās arī gripa un, ne katra grūtniece pret to ir vakcinējusies. Tādēļ vajadzētu sekot līdzi savai veselībai un izvairīties no cilvēku piepildītām vietām, kurās visbiežāk ir iespējams saķert dažādus baciļus, infekcijas un slimības. Vairāk laiku vajadzētu pavadīt svaigā gaisā. Vasarā, savukārt, vajadzētu izvērtēt to, cik daudz laika mēs pavadām karstā saulē. 

Ir sezonālas lietas, kurām vajadzētu pievērst uzmanību, taču ne tikai tuvojoties dzemdībām, bet gan visas grūtniecības laikā. Taču lieki nervozēt nevajadzētu tikai tāpēc, ka tuvojās dzemdības.

Veiksmīga dzemdību izstumšanas norise

Jebkurā gadījumā, galvenais un vērtīgākais padoms ir taupīt savus spēkus tad, kad viss vēl tikai sākas, piemēram, tad, kad tikko noiet ūdeņi vai sākas kontrakcijas. Nevajadzētu pēc šo darbību sākšanās lēkt aiz sajūsmas un lieki tērēt savu enerģiju. Vēl jo vairāk naktī ir jātaupa spēki un ir jācenšas pagulēt un atpūsties, jo spēks būs tik ļoti nepieciešams, apzinoties arī to, ka mēs nevaram paredzēt, cik stundas noritēs mūsu dzemdības. Spēku taupīšana palīdzēs mammai gan fiziski, gan emocionāli labāk justies dzemdību laikā. 

Otrs, kas veicinās veiksmīgu dzemdību norisi, ir mūsu atbalsta komanda. Ir svarīgi apzināties, kuri cilvēki mums ir vajadzīgi blakus, lai mēs justos labi. Vai tie ir mūsu tuvie un mīļie cilvēki, kas spēj mūs motivēt, vai varbūt tas ir slimnīcas personāls. Jebkurā gadījumā, mūsu pamatmotivācija ir sevī pašā, jo tas ir mans bērniņš un man viņš ir jāpiedzemdē. Arī vide spēlē lielu lomu dzemdībās. Vienam šī motivējošā vide ir savas mājas, tātad plānotas mājdzemdības ar savu speciālistu un tuviniekiem, savukārt citam šī motivējošā vide būs slimnīca ar vai nu dežurējošo personālu, vai arī izvēlēto vecmāti, kura būs blakus un pārvaldīs dzemdību procesu. 

Izslēgts vai atvieglots dzemdību izstumšanas posms… ko tas nozīmē?

Visbiežāk, cilvēkiem izdzirdot šo frāzi “jums tiek izslēgts vai atvieglots dzemdību izstumšanas posms”, pirmais, ko viņi mēdz iedomāties, ir ķeizargrieziens, taču tā nebūt nav. 

Pirmā metode, kas varētu tikt pielietota dzemdību procesā, ja ir nozīmēta šī diagnoze, ir iegriezums starpenē jeb tā saucamā epiziotomija, kas veicinās mazāku spiedienu uz starpenes rajonu, līdz ar to arī būs mazāka pretestība mazulim dzimstot, kā rezultātā mammai tiks nedaudz atvieglots dzemdību process. Taču ne vienmēr pie šīs diagnozes tiek izmantota iepriekšminētā metode, jo mēdz arī gadīties, ka dzemdības rit tik labi, ka pēc tās nemaz nerodas nepieciešamība. Taču, ja tomēr starpenes rajons ir pastingrāks, vai arī bērniņš ir palielāks, tad ir liela iespējamība, ka šī metode tomēr tiks pielietota.

Otra metode, kura varētu tikt pielietota pie šīs diagnozes, ir vakuuma dzemdības. Šajā gadījumā, protams, mamma iesaistās un dara, taču mammai pašai pilnā spēkā mazuli nav jāizstumj. 

Vēl arī pastāv iespēja, ka mammai tiek iedota epidurālā analgēzija, kas nostrādās kā patiešām efektīva pretsāpju metode. Jāatceras, ka mamma jau pirms dzemdībām var nolemt, ka dzemdību laikā viņa vēlas izmantot šo atsāpināšanas metodi, taču ir arī situācijas, kad ārsts, izskatot visu informāciju par grūtniecības norisi, pieņem lēmumu par epidurālās analgēzijas pielietošanu grūtniecei.

MĀMIŅU KLUBA KURSI VECĀKU SKOLĀ