Vai strādājošai grūtniecei pienākas kādi atvieglojumi darbā?

Saskaņā ar Darba likumu darba devējam, nodarbinot grūtnieci, jāievēro dažādi ierobežojumi, tai skaitā, darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas aizliegts nodarbināt grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, ja tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai. Jebkurā gadījumā ir aizliegts nodarbināt grūtnieci divas nedēļas pirms paredzamajām dzemdībām un sievieti divas nedēļas pēc dzemdībām. Paredzamo dzemdību laiku un dzemdību faktu apstiprina ārsta atzinums (Darba likuma 37.panta septītā daļa).

Darba likuma 53.panta trešajā daļā noteikts, ka grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu.

Attiecībā uz darba samaksas organizāciju, ja grūtniecei, sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam, noteikta akorda alga un saskaņā ar ārsta atzinumu viņai tiek samazinātas darba normas, darba devējam ir pienākums samaksāt darbiniecei par šo periodu iepriekšējo vidējo izpeļņu (Darba likuma 62.panta trešā daļa).

Atbilstoši Darba likuma 99.pantam,lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību, darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai viņas pakļaušana minētajam riskam tiktu novērsta. Ja šādus darba apstākļus vai darba laiku nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā darbā. Darba samaksas apmērs pēc darba līguma noteikumu grozīšanas nedrīkst būt mazāks par sievietes iepriekšējo vidējo izpeļņu. Ja šādu pārcelšanu citā darbā nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt grūtniecei atvaļinājumu. Šādi piešķirta atvaļinājuma laikā grūtniecei tiek saglabāta iepriekšējā vidējā izpeļņa. Šā panta noteikumi attiecīgi piemērojami arī sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti - visā barošanas laikā.

Papildus norādāms, ka Darba likuma 109.panta pirmā daļa paredz darba devējam aizliegumu uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam, izņemot Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 10.punktā noteiktos gadījumus.

Darba devējs nosaka nepilnu darba laiku, ja to pieprasa grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti - visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam, tāpat var pieprasīt darba devējam noteikt nepilnu darba laiku. Šajos gadījumos darba samaksa tiek noteikta proporcionāli nostrādātajam laikam.

Grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam, var nodarbināt virsstundu darbā, tikai tad, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu.

Savukārt jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt nakts laikā grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, ja ir ārsta atzinums, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai (Darba likuma 138.panta sestā daļa).

Tāpat darba devējam ir pienākums nodrošināt pietiekamu nedēļas atpūtu, it īpaši aizliegts nodarbināt nedēļas atpūtas laikā grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam (Darba likuma 143.panta piektā daļa).

Darba devējs jānodrošina arī iespēja grūtniecei atstāt darba vietu, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika. Darbiniekam, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam, ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kā arī lai piedalītos bērna veselības pārbaudē, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika. Par īslaicīgu prombūtni darbinieks savlaicīgi paziņo darba devējam. Īslaicīga prombūtne nevar būt par pamatu darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu (Darba likuma 147.pants).

Jānorāda, ka nav pieļaujama ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļas pārcelšana uz nākamo gadu grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam (Darba likuma 149.panta ceturtā daļa).

Darba likuma 150.panta ceturtā daļa paredz, ka sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja.

Sievietei, kura izmanto grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar sievietei ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.660 „Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība" darba devējam ir pienākums izvērtēt darba vides riskus darbam, ko veic grūtnieces. Šo noteikumu 2.un 3.pielikumā ir minēti riska faktori un darbi, kas var radīt risku grūtnieču drošībai un veselībai (piemēram, smagumu pārvietošana, troksnis, augsta vai zema temperatūra, u.c.), kā arī faktori un darbi, kuros ir aizliegts nodarbināt grūtnieci. Ja konstatē kādu no šiem faktoriem, darba devējam ir jāveic pasākumi, lai novērstu šo faktoru ietekmi un nodrošinātu grūtnieču drošību un veselības aizsardzību, vai arī, ja tas nav iespējams, jāpārceļ grūtniece citā darbā.

Ministru kabineta 2010.gada 1.janvāra noteikumos Nr.359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” ir noteikts darba devēja pienākums nodrošināt grūtniecēm vai sievietēm pēcdzemdību periodā (līdz vienam gadam) – iespēju atgulties un atpūsties piemērotos apstākļos atbilstoši higiēnas prasībām. Sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, minētos apstākļus nodrošina visā barošanas laikā.

Darba likuma 151. panta pirmā daļa paredz, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam - trīs darba dienas, darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, — ne mazāk par vienu darba dienu.

Plašāka informācija pieejama Darba likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr. 359 un Nr. 660, vai sazinoties ar Valsts darba inspekciju pa tālr. 67186522, vai rakstot uz e-pastu: vdi@vdi.gov.lv.