Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Lielākā daļa sieviešu Latvijā savu bērniņu izvēlas laist pasaulē stacionārā – dzemdību namā, slimnīcā, taču ir daļa sieviešu, kuras izvēlas alternatīvu dzemdību veidu, proti, sagaidīt savu bērniņu mājas apstākļos jeb plānotās mājdzemdībās.
Māmiņu kluba Vecāku skolā mājdzemdību atbalstītāja, dūla un topošā vecmāte Katrīna Puriņa topošajām un jaunajām māmiņām kliedē negatīvos mītus par mājdzemdībām un stāsta par lietām, kas jāņem vērā, ja ir pieņemts lēmums laist bērniņu pasaulē mājās. Bet šajā reizē mums interesē tieši tava pieredze, tāpēc neslinko, dalies tajā!
Bērniņa laišana pasaulē ir skaists notikums un kas gan var būt jaukāks kā sagadīt bēbīti savā drošajā vietā- MĀJĀS!
Dalies savās pārdomās un pastāsti savu stāstu,kā satikies ar bērniņu!
Dalies ar mums savā dzemdību pieredzē!
Kāda bija jūsu tikšanās? Vai tētis šajā mirklī bija klāt? Kādas bija tavas sajūtas? Kāda bija medicīnas personāla attieksme? Vai gatavojies mājdzemdībām, apmeklējot pirmsdzemdību kursus? Dalies ar mums savā skaistajā dzemdību pieredzē!
Kā piedalīties konkursā?
- caur podziņu pie sava profila PIEVIENOT RAKSTU iesūti savu blogu
- Izvēlies sadaļu Grūtniecība un tagus Dzemdības, Mājdzemdības
- kad viss izdarīts, jāspiež vien SAGLABĀT, un stāstiņš ieceļos portālā!
Ja vēlies piedalīties anonīmi,sūtu savu stāstu kristine@maminuklubs.lv!
Balva
Huggies@ Elite Soft autiņbiksītes jaundzimušajiem- vislabākās rūpes par mazuļa maigo ādu
Rotaļīgs, draudzīgs un dabīgs – Wooly Organic lācēns būs lielisks sabiedrotais mazulim.
Lācēns ir 29 cm garšs sēdošā pozīcijā, tas ir iesaiņots jaukā dāvanu kastē.
Izspēlēsim 2 dāvanu komplektus
Stāstus gaidīsim līdz 31.janvārim ieskaitot
Paldies par balvām:
a vot es neredzu pamatu, kāpēc Latvijas mājdzemību vecmātes būtu neuzticamākas par dzemdību iestādē praktizējošu vecmāti vai āāārzemju vecmātēm. Vairākas no viņām pieņem dzemdības arī stacionāros (piem., Māra Grieze pieņem dzemdības gan mājās, gan Siguldas slimnīcā). Visām sertifikāti, izglītības, prasības tādas pašas kā jebkurai vecmātei šeit. Protams, tas ir stāsts par to, kam kura vairāk uzticas; bet pamatu kliegt "bezatbildība" es patiešām neredzu.
Attiecībā uz steidzamo palīdzību, kad nepieciešami ārsti, anesteziologi utt. - pētījumi rāda, ka nepieciešamība pēc tādas rodas tad, ja dzemdības nerit savu dabisko gaitu, bet tiek stimulētas (ar tableti, sistēmu vēnā, gēlu utt.). Tāpēc mājdzemdībās to NEDARA: ja secina, ka stimulēšana ir nepieciešama, pārvietojas uz stacionāru.
Man personīgi liekas, ka nokļūt pie šādas vecmātes, kas izpaužas šajā rakstā, ir lielāks risks bērna un mātes veselībai nekā dzemdēšana mājās:
http://www.delfi.lv/vina/attiecibas/karjera/amata-noslepumi-vecmate-19-gados-domaju-ka-berni-dzimst-caur-nabu.d?id=46931439
Neapgalvoju, ka tikai tādas vecmātes sastopamas dzemdību iestādēs, bet visā visumā šīs vecmātes viedoklis atspoguļo joprojām itin bieži piekoptu attieksmi un pieeju dzemdībām... raksts man personīgi lika vakar vēlreiz ieskatīties kontā, paņemt telefonu un sarunāt līguma slēgšanu ar konkrētu vecmāti, kam nebūs standartpieeja "dzemdībām jānorit tik un tik h" un punkts.
indrasniega
Nu, Māmiņu klubs, iespējams, ir ne pārāk precīzi novērtējis mērķauditoriju. Feisbukā ir vesela lapa par mājdzemdībām, tur ir ļoti daudz dzemdību stāstu; es, ja godīgi, zinot, cik daudz negatīvu komentāru var saņemt šeit, arī laikam nerakstītu. Pietiks jau ar raidījumu - cik saprotu, diezgan daudzas pieteikušās, tad jau redzēs, kas no tā visa sanāks.
Reku, tikko viena mamma bija uzrakstījusi savu stāstu. Tik tā diskusija pēkšņi pazudusi..
Izvēle ir katras pašas sievietes ziņā - dzemdēt mājās, pļavā, kalnu strautos vai stacionārā. Tā ir sievietes izvēle un riska izvērtējums. Dzemdības ir dabiska lieta, tās var būt dabiskas gan stacionārā, gan visur citur un tā pamatā būtu jābūt. Man ir forša pieredze ar dzemdībām stacionārā - neviens neko neuzspieda, neko nestimulēja, bērns piedzima ātri, bet man nav fobijas no medicīnas iestādēm, es māku sarunāties, argumentēt un uzjautāt.
Man nav saprotama fobija uz medicīnas iestādēm, fobija uz mediķiem un es nekad neizvēlētos mājdzemdības kā galveno iemeslu minot, ka nepatīk slimnīcas, bet diemžēl daudzām tas ir viens no svarīgākajiem iemesliem izvēlēties mājdzemdības. Un tas ir nepareizi! Neredzu iemeslu nesamazināt riskus, ja tas ir iespējams. Braucot auto mēs piesprādzējamies, lai gan varētu to nedarīt, jo tā ir ērtāk, bet bīstamāk, tomēr šiet biežāk izvēlamies sekot norādēm, bet citās situācijās mums šķiet esam gudrāki par speciālistiem...
Statistika ir viena dīvaina lieta - piem. norit plānotas mājdzemdības un rodas problēmas, dzemdētāju ved uz stacionāru - viņai vai viņas bērnam rodas problēmas/nomirst - statistiski tas tiek pieskaitīts stacionāram, jo tak fisiski viss notika tur. Bez tam, tad kad rodas problēmas, ir vienalga, ka tādas rodas tikai ļoti mazu procentu gadījumā. Domāju, ka es nespētu sev nekad piedot, ja manu mistisku iegribu dēļ, būtu problēmas manam bērnam, vai mani citi bērni paliktu bez mātes.
Bet izvēle ir katra paša rokās un nevienam nav tiesību kādu nosodīt par šo izvēli.
Pag, pag, mīļās vecmāmiņas un vecvecmāmiņas un vēl senāku pagātni nepiesauksim, diez vai mūsdienās kāds uzksatītu par normu, ja normitu katrs trešais vai ceturtais piedzemdētais bērns! Senāk spēcīgi darbojās dabīgā izlase - dzemdībās gāja bojā kā bērni tā mammas un krietni biežāk kā mūsdienās!
Vēl es apbrīnoju,kā mēs esam dzīvas un te diskutējam un kā mūsu vecvecmammas varēja piedzemdēt laikā,kad apkārt nestāvēja mediķu bars (katram gadījumam) un kad visas dzemdēja mājās. Dzemdības IR DABISKA lieta, nevis kāda slimība,kur obligāti vajadzīgs ārsts ar visām mašīnām.
Un ja bērniņam jāaiziet,tad tā vienkārši notiks. Manai draudzenei vesels un iznēsāts bērnd piedzima un nomira slimnīcā otrajā dienā,kur visas slavinātās mašīnas un aparatūra bija rokas stiepiena attālumā.
Var redzēt,ka tev ir lielas bailes. Zini, mēs pašlaik runājam par divām sieviešu kategorijām'- tām,kuras uzskata,ka dzemdībās centrā ir mediķis un ka tas ir viņu kontrolēts pasākums (tikai mediķis zina,ko man vislabāk kā dzemdētājsi vajag) un otra ir kategorija,kas uzskata, ka dzemdībās centrā ir pati dzemdētâja,kas NEBAIDĀS uzticēties savam ķermenim un pati ļoti labi jūt,ko un kā īstajâ brīdī darīt.
Dzemdības,protams,nevar īsti paredzēt neviens, bet nevajag mētāties ar pārspīlētãm frāzēm, ka tas ir Liels risks, jo lielākoties dabā tā iekārtots,ka dzemdības noris bez sarežģījumiem.
Sievietes tā ir sapotētas ar bailēm un neuzticēšanos savam ķermenim, ka visu atstāj ārstu un visādu iejaukšanos ziņā. Tās ir bailes.
arī es pirmajās dzemdībās domāju,ka ārsts ir nr.1,bet vēlāk sapratu,ka man it tiesības dzemdēt pašai,nav vajadzīgs kāds,kas diktē,kad spiest un kādā pozā.nav bez iemesla vajadzīgs stimulēt vai durt augļūdeņus.
sievietes ķermenis pats lielākoties zina,kā dzemdēt un jo labāka pirmsdzemdību izglītība,jo veiksmīgākas dzemdības.
Oponēšu arī,ka par bērna dzīvību dzemdībās svarīgāka ir mātes dzīvība.
Un sievietei ir dots tas spēks izjust savu ķermeni un bērniņu un laist viņu pasaulē NEATKARĪGI NO VIETAS.
*retorisks jautājums
Ļoti labi Jūs uzrakstījāt, mierīgi un dzīves gudri 😀
Vienīgais, kam es atļaušos nepiekrist - par izvēles tiesībām sievietei attiecībā uz dzemdību vietu... Protams, sieviete drīkst un viņai arī nepieciešams izvēlēties atbilstošu VIDI dzemdībām: iestādi, vecmāti, ģimenes dzemdības utml., bet nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst, ka dzemdībās sieviete atbild ne tikai par sevi un savu komfortu, bet arī (un tas ir svarīgākais!!!) par sava bērna dzīvi. NEVIENS un NEKAS nevar garantēt, ka dzemdības notiks "pēc plāna" - ne ideāla grūtniecība, ne perfektas analīzes, pat brīnišķīga vecmāte. Tāpēc mātei pašai šim jautājumam jāpieiet ar maksimālu atbildību. DZEMDĒT MĀJĀS IR LIELS RISKS. Es nerunāju par Holandi, ASV vai Austrāliju. Tieši Latvijā un tieši "vidēji statistiskai" dzemdētājai. Kāds pie mums ir vidējais sabiedrības izglītības līmenis? Cik bieži vidēji statistiska 25 g.veca sieviete iet pie ārsta? Un svarīgākais - vai aizejot pie ārsta viņa spēj pareizi izvērtēt, cik profesionāls viņš ir?? Mana atbilde - nē. Un dzemdību laikā, kad sāp, kontrakcijas un iespējams arī neparedzēti apstākļi, kura spēj izvērtēt vecmātes rīcību pareizību? Neviena. Slimnīcā vecmāte, kas pieņem dzemdības, nav vienīgais mediķis un nepieciešamības gadījumā atskries visi, kas var palīdzēt. Kas atskries palīgā mājās? Suns? Kaimiņi? Ātrā palīdzība? Un ja ir sastrēgumi un sniegs? Kritiskajā situācija katra minūte ir svarīga, bet ātrās palīdzības mašīna stāvēs "korķī" aiz diviem džipiem, kuriem nav kur likties aizsniguša ceļa dēļ. Un kas būs vainīgs, ja bērns, nesaņemot laicīgi palīdzību, mirs vai paliks par invalīdu? Vecmāte, kas pieņēma dzemdības? Ātrās palīdzības brigāde? Vai džipu vadītāji, kas nespēja uzbraukt 1m augstai sniega kaudzei, lai palaistu "ātros"? Mājdzemdību apstākļos, kad "klients" (t.i. dzemdētāja) ne vienmēr ir adekvāts un spējīgs pieņemt lēmumu kaut vai sāpju dēļ(!), lielākā daļa vainas ir jāuzņemās vecmātei. Bet vai viņa to spēj - ristorisks jautājums. Līdz brīdim, kamēr Latvijas medicīnas un izglītības līmenis sasniegs "vidēji statistisko" Holandes līmeni, uzskatu, ka mājdzemdības būtu vispār jāaizliedz.
Lasīt laimīgos stāstus, pārliecinošo informāciju un smuko statistiku māk visi, bet realitāti nevien neatceļ. Un mūsu, Latvijas, realitāte šobrīd ir tāda - psiholoģiski, zinātniski (t.i. izglītības līmenis) un JURIDISKI mēs mājdzemdībām neesam gatavi. Ja kaut kas notiks "ne pēc plāna", vainīga gan mediķu, gan sabiedrības (un tas ir briesmīgākais!!!) acīs būs pati dzemdētāja. Nesen MK komentāri par mājdzemdībās mirušo bērnu to pierādīja. Dzemdības ir kā loterija, tāpēc drošāk izvēlēties dzemdēt bez garantijām (tas gan ir kopīgs - ne mājas, ne slimnīcā neviens nevar garantēt dzemdību iznākumu), bet ar nepieciešamu aprīkojumu, nekā spēlēt laimes spēli un pārbaudīt uz sevis statistiku...
Ļoti labi saprotu,kāpēc anonīmi..
Arī es nākotnē būtu gribējusi dalīties ar savu stāstu, bet iedomājoties tos stereotipiskos komentārus,kas ir nepamatoti,neko tādu vairs negribas darīt.
👍 Lai izdodas! Vecumam noteikti nevajadzētu būt šķērslim!😀
Muļķības! Neviens to nekultivē! Ir mammas,kam ir superīgas dzemdības stacionārā! Esmu par brīvu izvēli katrai mammai!
Spriežot pēc tā, ko vienmēr raksti par mājdzemdībām, Tu tiešām par tām zini ļoti maz. Varbūt pamēģini palasīt vairāk un iedziļināties, kas zina, varbūt vismaz reiz sapratīsi šādu izvēli.
Tad jau Nīderlandē kādi 30% (un tas ir ļoti daudz) dzemdētāju arī ir bezatbildīgas, jo izvēlas dzemdēt mājās. Tur tas nav nekas neparasts. Un te tāpat kā tur dzemdības pieņem sertificētas, mūsdienu izglītību ieguvušas vecmātes, dzemdību stacionāram jābūt pietiekami tuvu, un tiek vērtēts dzemdētājas veselības stāvoklis un grūtniecības norise, pirms ļaut dzemdēt mājās. Nekādas sentēvu metodes te netiek piekoptas.
Mīti! Ha! Mīts ir tas, ka mājas ir tik jauki un labi, bet stacionārā tik slikti un briesmīgi. Lūk tas ir mīts! Un šo mītu šobrīd kultivē.
Nu citas sievietes,kas nezina neko par mājdzemdībām,balstās tikai uz savu nepamatoto viedokli vai arī vispārējiem sabiedrības uzskatiem. Tāpēc to sauc par mītu-tā nav patiesība. Piemēram,sakot,ka tā ir bezatbildība un nepamatojot savu viedokli,tā ir vienkārša mētāšanās ar negatīvām frāzēm..
Mājdzemdību mazuļiem viss ir vislabākajā kārtībā,teikt,ka tā ir bezatbildība dzemdēt mājās,varētu teikt tikai tad,ja būtu reāli pierādījumi,ka bērna vai mammas veselība ir apdraudēta,bet tā nav. Pati zinu vairākas mammas,kas dzemdējušas vienu vai vairākus mazuļus mājās un nekādas problēmas nav.
Pati arī dzemdēšu mājās,jo ļoti labi izjūtu savu ķermeni,un gribu būt savā vidē😀
Mīts par mājdzemdībām- ka tā ir bezatbildība, ka tas ir kā dzemdēt uz dullo utt. 😉
Ea nezinu nevienu mitu par majdzemdibam.