24.04 10:50-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Lielākā daļa sieviešu Latvijā savu bērniņu izvēlas laist pasaulē stacionārā – dzemdību namā, slimnīcā, taču ir daļa sieviešu, kuras izvēlas alternatīvu dzemdību veidu, proti, sagaidīt savu bērniņu mājas apstākļos jeb plānotās mājdzemdībās.
Māmiņu kluba Vecāku skolā mājdzemdību atbalstītāja, dūla un topošā vecmāte Katrīna Puriņa topošajām un jaunajām māmiņām kliedē negatīvos mītus par mājdzemdībām un stāsta par lietām, kas jāņem vērā, ja ir pieņemts lēmums laist bērniņu pasaulē mājās. Bet šajā reizē mums interesē tieši tava pieredze, tāpēc neslinko, dalies tajā!
Bērniņa laišana pasaulē ir skaists notikums un kas gan var būt jaukāks kā sagadīt bēbīti savā drošajā vietā- MĀJĀS!
Dalies savās pārdomās un pastāsti savu stāstu,kā satikies ar bērniņu!
Dalies ar mums savā dzemdību pieredzē!
Kāda bija jūsu tikšanās? Vai tētis šajā mirklī bija klāt? Kādas bija tavas sajūtas? Kāda bija medicīnas personāla attieksme? Vai gatavojies mājdzemdībām, apmeklējot pirmsdzemdību kursus? Dalies ar mums savā skaistajā dzemdību pieredzē!
Kā piedalīties konkursā?
- caur podziņu pie sava profila PIEVIENOT RAKSTU iesūti savu blogu
- Izvēlies sadaļu Grūtniecība un tagus Dzemdības, Mājdzemdības
- kad viss izdarīts, jāspiež vien SAGLABĀT, un stāstiņš ieceļos portālā!
Ja vēlies piedalīties anonīmi,sūtu savu stāstu kristine@maminuklubs.lv!
Balva
Huggies@ Elite Soft autiņbiksītes jaundzimušajiem- vislabākās rūpes par mazuļa maigo ādu
Rotaļīgs, draudzīgs un dabīgs – Wooly Organic lācēns būs lielisks sabiedrotais mazulim.
Lācēns ir 29 cm garšs sēdošā pozīcijā, tas ir iesaiņots jaukā dāvanu kastē.
Izspēlēsim 2 dāvanu komplektus
Stāstus gaidīsim līdz 31.janvārim ieskaitot
Paldies par balvām:
Tu esi malacis!
Zinu vairākas mammas,kam bijušas solo dzemdības😀
Tas ir arī man sapnis😀
Tieši tā. Un 115 mājdzemdētājas gadā, uz to tūkstošu fona, kas dzemdē stacionāros, ir kā maza, maza saujiņa.
Iesaku paizglītoties vairāk par hormonu oksitocīna un adrenalīna lomu, rašanos organismā un iedarbību dzemdībās. Tas ir robs Jūsu zināšanās.
Jā, vajadzētu dzemdībām sagatavoties tā, lai stacionāra vide neizraisītu stresu. To var, protams.
Pilnībā tev piekrītu, man arī otrajās dzemdībās bija tas pats. Ka mājās viss smuki notikās, līdzko aizbraucām uz slimnīcu, pazuda kontrakcijas. Lieki teikt, ka bija satraukums par "lielo" bērnu, kuru pirmo reizi atstājām, gan par to, ka vispār kaut kur prom jābrauc.
Tu plāno dzemdēt nākamo mājās?
Bizness! Ziniet, kas ir bizness- naudas plūšana uz stacionāriem, tas ir bizness!
Tas, ka 115 bērni gadā piedzimst mājās, jau nu ir šausmīgs bizness. Nevajag te murgot.
Apzinies savas bīstamās situācijas un, lūdzu, neej uz ielas! Mazums, lāsteka uz galvas var uzkrist, ko tad?!
Kā var būt šitik apsēsta ar dzemdību vājumu, bērnu sprūšanu, negatīvajām sekām..Tas ir kaut kāds trakums!
No tevis jau ne tādus vien komentus var sagaidīt.. Jau ir pieredze, pie katra raksta, maksimāli kaut kas negatīvs un indīgs. Pie sevis sēžu un domāju, vai tu dzīvē arī tā runā, vai arī tas ir tavs interneta tēls?!
Tieši tāpēc, ka spēju saskatīt lielāko daļu no potenciālām briesmām, varu mierīgi doties pastaigās un braucienos ar mašīnu. Manā realitātē ir normāli ne tikai apzināties bīstamās situācijas, bet arī no tām izvairīties - būtībā tieši tāpēc arī jāapzinās. Jūtu līdzi visiem, kam tas notiek savādāk.
100% dabā ir daudz - piemēram, man ir 100% garantija, ka pēc dienas iestāsies nakts, nevis nākamā diena vai vēl kaut kas cits. Bet runājot par 100%, rakstīju, ka tas ir MANS "ieguldījums" savā bērna, tātad, es to varu nodrošināt. Neviens cits neko garantēt nevar - ne stacionārs, ne daba.
Tas, vai apstāsies vai samazināsies dzemdību darbība, ir atkarīgs no hormonu līmeņa, kas nemaz tik strauji nemainās, nevis no uztraukuma vai vides. Pēc būtības, uztraukums tieši pastiprina kontrakcijas - domāju, ka esat dzirdējusi par spontāniem abortiem pēc stresa, ko piedzīvo grūtniece. Man arī nav saprotams, kāpēc būtu jāsāk uztraukties, ierodoties stacionārā? Es saprotu uztraukumu par dzemdību sākšanos vai ūdeņu noiešanu, bet par to loģisko turpinājumu kāda jēga uztraukties...
Tu, šķiet, diskusiju jau vakar pabeidzi, ko tad turpini komentēt un galvenais, ka visu laiku vienu un to pašu?
Kā tad, visas esam tik slimas, ka apostasies dzemdību darbība un sprūdīs bērni iekšā..
Palasiet kaut vai internetā. Ar oksitocīnu - STIMULĒ. Dzemdību indukcija ir kaut kas pilnīgi cits un mājdzemdībās to nekad neveic (vismaz tas būtu loģiski). Ja nepieciešama dzemdību indukcija, tas pilnībā izslēdz mājdzemdības, jo liecina par grūtniecības novirzi no normas.
Labi. Mēģinu vēlreiz... Kā var palīdzēt mākslīgās elpināšanas ierīces, ja bērns līdz piedzimšanas brīdim "elpo" caur nabu? Tā, lūk, dzimst invalīdi! Kad mātei apstājas dzemdību darbība (kontrakcijas), ir jāstimulē vai jāgriež (ko nedara mājdzemdībās, bet vakuumsūkni ne vienmēr ir iespējams pielietot), bet bērns atrodas dzemdību ceļos, nabassaite saspiesta, asinis netiek klāt smadzenēm vai arī tiek, bet nepietiekoši (tā saucās hipoksija), nervu šūnas smadzenēs skābekļa deficīta apstākļos iet bojā. To, cik daudz šūnu ies bojā, nosaka hipoksijas ilgums - jo ilgāk, jo vairāk. Tas, cik daudz šūnu aizgāja bojā, nosaka smadzeņu darbības traucējumu nopietnību - vai viss beigsies ar vieglāku vai smagāku hipertonusu, vai arī tiek traucētas pamatfunkcijas (kurlums, aklums utt.). Un tā ir tikai viena no daudzām riska situācijām, kas var notikt dzemdībās. Stacionārā palīdzība tiek sniegta ātrāk, līdz ar to kritisko situāciju iznākums ir labvēlīgāks: ja stacionārā bērns "dabū" hipertonusu, tad līdzīgā situācijā mājdzemdībās (deļ novēloti sniegtās palīdzības) būs invaliditāte; ja stacionārā dabū invaliditāti, tad līdzīgā situācijā mājdzemdībās - nāvi (vai arī invaliditāti smagākā formā).
Nekad un neviens šajā pasaulē Jums nepateiks, vai tieši Jūsu gadījumā šis scenārijs ir vai nav iespējams. To zinās tikai māte Daba. Ja esat gatava pieņemt to, ka sava bērna veselības labā Jūs izdarījāt 99% no 100%, tad lūdzu, dzemdējiet, kur vēlaties. Man šis pēdējais 1% liekas tik ļoti būstisks, ka esmu gatava dzemdēt kaut uz Marsa, tikai lai zinātu, ka no savas puses izdarīju VISUS 100% iespējamo darbību sava bērna labā.
Nevienā savā komentārā nepaudu viedokli par vecmāšu nepietiekošu kompetenci. Kaut vai tāda vienkārša iemēsla dēļ, ka zinu, cik daudz viņām jāmācās, lie iegūtu savu diplomu. Lūdzu, lasiet uzmanīgi.
Iemesls, kāpēc uzskatu mājdzemdības par riskantu pasākumu ir tas, ka ne vienmēr vecmāte (ar visu viņas pieredzi un kompetenci) spēj tikt galā ar dzemdību laikā iespējamiem sarežģījumiem. Savukārt, stacionārā ir vairāku specialitāšu mediķi, kas nepieciešamības gadījumā var iejaukties un palīdzēt. Jūs taču neiesiet pie ķirurga un nepieprasīsiet, lai viņš Jums salabo zobus, jo tā nav viņa specialitāte. Tāpat ir ar citiem ārstiem - ir vecmātes, kas pieņem dzemdības un veic primāro mazuļu apskati un aprūpi, un ir neonatologs, pediatrs un ģinekologs, kas veic viņu kompetencei atbilstošu darbu. Uz mājdzemdībām viņi visi diez vai ieradīsies...
Par invalīdiem esmu ne tikai dzirdējusi, bet arī šeit komentāros rakstījusi. Tiešām, viņi dzimst pārsvarā stacionāros un pārsvarā ar dzemdību traumām, bet par to bērniņu daudzumu, ko atved ar "ātrajiem" no mājdzemdībām, Jūs nekad un neko neuzsināsiet. Bet tādus ved un pietiekoši, jo kā te vairākas informētas lēdijas rakstīja - ja rodas sarežģījumi, tad vecmātes pienākums izsaukt neatliekāmo palīdzību. Tikai neviens nepiemin, ka bieži vien laiks, ko bērniņš pavada hipoksijā vai citā kritiskā stāvoklī ir izšķirosais viņa invaliditātes smagumam. Ja dzemdē stacionārā, tad palīdzība tiek sniegta nekavējoties. Ja dzemdē mājās, tad vismaz 20 minūtes vēlāk (vismaz 10 min "ātrie" brauc, 5-10 min novērtē un "iebrauc" situācijā, pārliek mašīnā utml., un pēc tam vismaz 5-10 min brauc uz slimnīcu). Pamēģiniet neelpot 20 min, vai kaut vai 10... Tad sapratīsiet, ko jūt mazulis un ar ko tas draud...
Tieši tā - tas ir bizness. Pieļauju domu, ka pietiekoši daudzas mājdzemdību vecmātes ir kompetentas un godprātīgas. Bet dzīves realitāte ir tāda, ka visur, kur apgrozas lielas naudas, ir krietni lielāks risks "uzrauties" uz negodīgumu. Un tikko runa iet par mediciniskiem jautājumiem, jāsaprot arī, ka reti kura topošā māte spēj objektīvi novērtēt medicīnas darbinieka kompetenci, īpaši ja viņam ir samaksāta liela nauda un viņš ir atsaucīgs un laipns (kas pie šādiem nosacījumiem ir loģiski). Un šī, savukārt, ir ļoooti labvēlīga augsne visādiem ne īpaši godprātīgiem mediķiem.
Par to, ka savu viedokli var paust med.personālam - tā ir. Tikai viedoklim jābūt pamatotam 😀 Un labāk visu pateikt pirms, nevis procesa gaitā.
Piekrītu tevis rakstītajam.
Prieks par tevi!👍
Ta jau Tavas paziņas pārjāpj Hipokrāta zvērestu ja pa labi un kreisi stāsta par saviem pacentiem.
Domā,mani tiešām tas interesē? Nevajag novirzīties no tēmas..un ja kas,tu jau pirms 10 komentāriem rakstīji,ka diskusija pabeigta😀 laikam nervi netur?!
Nu re, cik labi! Vismaz kaut ko noderīgu izlasījāt!
Man gan par Jūsu profilu nav ne mazākās intereses, pat bildi neapskatījos.
Aizmirsi vēl internetu pieminēt😉
Cik daudzi no Jūsu paziņu loka strādā ātrās palīdzības brigādēs vai par ģinekoloģiem vai par vecmātēm? Tā, lai Jūs varētu šos gadījumus apspriest pie kafijas tases? Lūk, mani informācijas avoti - reālā dzīve, nevis rožaini apkopota statistika.