Šoreiz tikai paklausīsimies tonīšus?!

Šoreiz tikai paklausīsimies tonīšus?!

05. Feb 16:24 Olīša mamma Olīša mamma

Līdz noliktajām dzemdību datumam - 31.12.2019 - vēl krietns laiciņš. 

Bet mēs ar vīru zinājām, ka tik ilgi 2in1 nenostaigāšu. Tā nebija tikai priekšnojauta, par to liecināja arī pilnīgi saīsinājies dzemdes kakls un ļoti zemu guļošais mazulis. 13.decembrī, Rīgas Dzemdību namā mums bija sarunāta mazulīša sirdstoņu ierakstīša. Tā, kā tieši dienā, kad bija “tonīši” ar pirmo mazuli, pēc pāris stundām viņš piedzima, ar Kristapu smējāmies, ka scenārijs noteikti būs tāds pats. Jau ilgu laiku pirms 13.decembra teicām, ka tieši tajā datumā brauksim dzemdēt. 

Tad nu pienāca 13.decembris, pilnīgi nekas neliecināja, ka šodien varētu pasaulē nākt mūsu mazulis. Bet nu katram gadījumam uz tonīšiem braucām jau ar visām mantām. Pa ceļam iebraucām paēst, smejoties, kas zin, kad nākamo reizi dabūsim ēst, un ja nu ir jādzemdē, lai pietiek spēka! 

Nedaudz pirms četriem bijām dzemdību namā.  Jau dažas stundas bija ļoti liels spiediens uz lejas daļu, nevarēju pastaigāt un visu laiku gribējās apsēsties.

Tonīši - Protams aparāts uzrāda regulāras kontrakcijas. Tiek pārbaudīts atvērums un kā Jūs domājat?! Jā, jau atkal esmu atbraukusi “tikai uz tonīšiem” ar 4cm atvērumu! Vecmāte smejas, nu ko, ejat pēc mantām, šodien dzemdēsim! 

16:30 jau bijām augšā. Sēdējām, dzērām kafiju un gaidījām, kad atbrīvosies kāda no dzemdību zālēm. Jo tajā dienā Dzemdību nams bija ļoti noslogots. Pēc neilga brītiņa jau tikām savā zālē. Septītajā zālē. Tieši tajā pašā, kurā bijām ar Oliveru. 
Izelpojot kontrakcijas, kas nu jau bija palikušas sāpīgākas bija pagājušas divas stundas. Bet atvērums joprojām īpaši audzis nebija. Tikai 5cm. Vecmāte pieņēma lēmumu pārdurt augļūdeņus. Kontrakcijas momentā kļuva neizturamas (Nu labi, uzturamas, bet ļoti spēcīgas). Vecmāte prasīja vai jūtos labi un viņa var iziet. Teicu, ka nē, ka viss, vairs nespēju. Viņa saka, pagaidi, nespied, jo taču tikai 5cm atvērums bija, tuļin paskatīsimies cik ir tagad. Vecmāte bija nedaudz šokēta, jo nepilnu 20min laikā, kopš ūdeņu pārduršanas, jau bija pilns atvērums. Sakoncentrējot visus savus spēkus ar dažiem spiedieniem, precīzi 20:05 Emīls bija uz puncīša! Četru stundu laikā, kopš ierašanās, mana mazā pelīte bija ieradusies šajā pasaulē! 
Esmu tik ļoti pateicīga,ka jau otro reizi man bija tik vieglas un ātras dzemdības! Novēlu, kaut visām māmiņām būtu tik viegli! 

Tā nu mēs jau otro reizi, vēsā mierā ierodoties paklausīties mazulīša sirdstonīšus, mājās aizbraucam ar mazuli uz rokām! 

P.S. Tagad es vairs neesmu tikai “Olīša mamma” , nu esmu Olivera un Emīla mamma. Laiks mainīt Blogeres vārdu. Varbūt ir kādi ieteikumi?! :)

Līva Krastiņa Līva Krastiņa 06. Feb 08:25

Cik brīnišķīgi! Prieks lasīt arī salīdzinoši vieglos dzemdību stāstus. Arī man pašai pirmās dzemdības bija ātras un vieglas (lai gan vīrs saka, ka man atmiņa čupā, nemaz tik viegli neesot bijis), ļoti ceru, ka otrās būs taisni tādas pašas. 😀
Gribēju ieteikt pārsaukties par Puisīšu mammu, bet tas riskanti, ja nu nākamā piesakās meitiņa. 😀