Superbēbis 2020: Salīdzināšanas netikums un tikums

Salīdzināšana notiek dabiski - mēs ikdienā ar to saskaramies uz katra soļa, bet ne vienmēr tā ir vēlama, it īpaši, kad runa ir par cilvēkiem un dabīgiem procesiem. Bet tomēr - mēs salīdzinām, un varbūt tas ir veselīgi, kad rezultātā tiek atspoguļotas lietas no kurām vēlies izvairīties vai lietas, kuras raksturo tavu pašizaugsmi, šo grūtniecību starpposmā.

Jau pirmajās dienās, kad uzzināju par otrā bērna faktu, galvā uzvirmoja ainas no pirmās grūtniecības, kad par to liecināja tikai pozitīvs grūtniecības tests. Otrā grūtniecība sākās ar neizskaidrojamu migrēnu trīs dienu garumā, kaut gan galvas sāpes mani tiešām piemeklē reti. Arī nelabumi ar pirmo bērnu nebija pieredzēti, bet otrajā grūtniecībā šķebināšana bija katra rīta rituāls,  varēju palikt neciešami dusmīga, ja nedabūju svaigi spiestu apelsīnu sulu, kurai kā likums, vajadzēja būt skābenai. Vienīgais ēdiens, kurš neizraisīja riebumu, bija karstmaizes ar sieru. Katru dienu es salīdzināju - jā, ar pirmo bērnu tā nebija. Un aizvien tas liekas neizskaidrojami kā vienas sievietes divas grūtniecības var būt tik atšķirīgas.

Kad nelabumi pārgāja, tad man uzradās otrā elpa. Šoreiz vairāk pievērsos fiziskajām aktivitātēm un sevis uzturēšanai formā. Pirmās grūtniecības ķermenis jau pašā sākumā bija uzkrājis liekos kilogramus, tādēļ rezultātā svarā pieņēmos par 23 kilogramiem. Šoreiz nekļūdīgi zināju - pāri 20kg vairs nebūs, jo zināšanas par uzturu un aktīvu dzīves veidu ir labi iegūlušās manā galvā. Jā, atļāvos arī tik ļoti mīļo šokolādi, tik smaržīgās kanēļmaizītes un sātīgos burgerus, bet dienā vidēji nogāju 10 kilometrus, apmeklēju baseinu un vingroju. Labprāt būtu turpinājusi skriet, bet pēc diviem mēģinājumiem, sāka vilkt vēderu, tādēļ nolēmu neriskēt. Mērenu aktivitāšu kopums un NORMĀLS, uzsveršu vārdu “normāls”, jo jāsaprot, ka jebkurai grūtniecei gribēsies kādu saldo vai sāļo našķi, un par to nevajadzētu mocīties sevis pārmetumos, mani aizveda pie +13kg 36 nedēļās, kas ir daudz labāk, nekā +20kg manās 36 nedēļas 2015. gada septembrī. Protams,turpinu augt, bet tas ir saprotams, ka tuvākā mēneša laikā, šis svara pieaugums krasi kritīsies.

   Un ir mainījusies uztvere par pūriņa pirkšanu, ir daudz lielāka sapratne, ko vajadzēs, kur var ietaupīt naudu, kur var investēt lielāku naudas summu. Atteikšanās no izraibinātiem karuseļiem, aktivitātes paklājiņiem un tamlīdzīgām modes lietām, bija viens no pirmajiem uzstādījumiem. Redzot kā pirmais bērns, var ilgi rotaļāties ar avīzēm, kamēr Lego Duplo stāv kastē, manī ir devis pārliecību, ka viss vienkāršais ir ģeniāls. Aizdodoties ciemos pie draudzenes meitiņas, varēju apbrīnot kā mazais cilvēks ilgi pēta savu roku vai spēlējas ar lentas gabaliņu. Esmu mainījusi domas saistībā ar drēbīšu pirkšanu, četru gadu laikā, esmu sapratusi, kuras, manuprāt, ir viskvalitatīvākās un manai gaumei atbilstošakās drēbītes, tādēļ lieki netērēju laiku tās meklējot. Protams, šo gadu laikā ir uzradušies daudz jauni produkti, kurus tā vien vēlos izmēģināt, bet ļoti kritiski izvērtēju vai to mums vajag ieviest mūsu dzīvē. Šoreiz arī esmu apņēmusies barot tikai ar krūti, tādēļ laicīgi domāju par ērtu piena pumpi un iespējamajām problēmām / speciālistu piesaisti, ja kaut kas nesanāk. Tā varētu turpināt uzskaitīt, bet pieredze ar pirmo bērnu, kritiska kļūdu un izdošanos analīze, palīdz sekmīgāk un ātrāk sagatavot mazuļa pūriņu.

    Darba ziņā otrā grūtniecība bija daudz produktīvāka, jo paralēli pilnas slodzes darbam, paspēju sašūt klientu pasūtījumus. Esot cilvēkos, komunicējot ar tiem un pildot savus darba uzdevumus, veiksmīgi tiku galā ar “mommy brain” jeb stāvokli, kad grūtnieču prāta spējas mazliet regresē. Pirmajā grūtniecībā bija daudz vairāk laika aprašanai ar faktu, ka vispār kļūsi par mammu, bija vairāk laiks nesteidzīgām pastaigām gar jūru un grāmatu lasīšanai, bet es saprotu - tas toreiz bija ļoti vajadzīgs. Tagadējā grūtniecībā es izbaudu skriešanas laiku, kurš kontrastē ar dažām dienām, kad varu gulēt vairāk, ilgāk gatavot brokastis un skatīties mīļos seriālus. Joprojām mēdzu aizdomāties, ka 24 gados mācēju vairāk atslābt, bet, savukārt, savos 28 es nemāku rast mieru, jābūt kustībā, darbos. Vai tas ietekmēs bērna temperamentu? Vai bērns būs aktīvāks, ja mamma grūtniecības laikā ir bijusi skrējienā?

     Ja kopumā runā par emocionālo fonu, protams, otrajā grūtniecībā tas ir daudz pozitīvāks. Tomēr 24 gados mani pavadīja bažas un trauksme - kā būs, vai tikšu galā. Nebija tik liela stabilitāte un pašpietiekamība. Otrajā grūtniecībā stabili stāvu ar kājām uz zemes, apzinos, ka tikšu galā ar jebkurām problēmām un, ka viss mēdz būt pārejošs - it īpaši problēmas. Pašas personība beidzot ir nobriedusi un definēta. Protams, atminos audzināšanas kāpumus un kritumus ar pirmo bērnu, Savas pieļautās kļūdas, bet tieši šoreiz es nevēlos salīdzināt, jo katrs bērns ir unikāls un nes jaunu pieredzi. Esmu gatava pieņemt jaunus izacinājumus, kuri nesīs nenovērtējamus mirkļus.