Sajūtas gaidot mazo Brīnumu!

Sveiki! Līdz šim neesmu neko rakstījusi, bet aktīvi sekoju līdzi visiem jaunākajiem rakstiem. :) Tāpēc sākumā iepazīstināšu ar sevi. :) Esmu topošā augusta māmiņa, man ir tikai 19, bet es ļoti gaidu savu Brīnumiņu. :) Esmu tikko pabeigusi vidusskolu. :)

Tad nu sākšu ar to, kā man ir gājis līdz šim. Par savu punča iemītnieku uzzināju esot jau otrajā mēnesī. Tanī brīdī likās, ka pasaule pārstājusi griezties. Nespēju iedomāties, kā pabeigšu vidusskolu un turpināšu savus dzīves plānus. Par laimi, draugs mani atbalstīja un teica, ka nekur nepazudīs un viss būs labi. :) Nespēju iedomāties, kā to pavēstīt mammai, bet viņa to uztvēra saprotoši. Drīz vien sākās rīta nelabumi, kuri ilga visas dienas garumā, kā rezultātā cieta skola. Vienmēr esmu bijusi apzinīga skolniece un zināju, ja kaut ko iekavēšu, pratīšu ar to tikt galā. :)

Neiztiku arī bez stresiem par skrīningu rezultātiem. Sūtīja mani uz ģenētikas centru, uz konsultāciju. Dodoties uz konsultāciju biju jau izlēmusi, ka, ja ieteiks taisīt amniocentēzi, no tās atteikšos. Es taču jūtu, ka ar manu mazulīti viss ir kārtībā! :) Lai nu kā, bet šī konsultācija pavēstīja arī ko pozitīvu - man būs dēliņš! :) Kustības sāku just jau 16. nedēļā, bet tikai 20.nedēļā, kad uzzināju bērniņa dzimumu, devu mazulim iesauku - Bokseris. :) 

Lai nu kā, kopš 20.nedēļas neesmu šaubījusies, ka ar mana mazuļa veselību viss ir kārtībā, jo ar tādiem spērieniem un sitieniem, neviens nespēj konkurēt. :D

Skolā, par manu grūtniecību uzzināja tikai Pēdējā zvanā, kad biju jau 27. nedēļā. Visi bija šokā, ka neko līdz šim nebija pamanījuši, bet es par to tikai priecājos. Puncis strauji augt ir sācis tikai pēdējā mēneša laikā, par ko es priecājos, jo cik ilgi tad var slēpties. :)

Tagad esmu jau 33.nedēļā. Aptuveni pirms divām/trīs nedēļām pamanīju, ka vēders palicis smagāks, ka ir grūtāk kustēties un neiztikt bez dažādām skaņām, kāpjot ārā no gultas. Pirms trīs nedēļām daktere man aizliedza gulēt uz muguras, jo citādi Bokserim paliek grūti elpot. Sākumā bija grūti kontrolēt kā guļu, bet nu jau esmu pieradusi. 30.nedēļā urīna analīzes izdomāja spēlēt jokus - parādījās olbaltums. Tā nu man izrakstīja zāles (10 dienu kurss) un nosūtīja uz urīna uzsējumu. Tagad ar bailēm gaidu rezultātus. :O

Laiks ātri skrien, nākamnedēļ došos ar draugu uz pirmo Dzemdību sagatavošanās nodarbību, tad nu ceru uzzināt kaut ko jaunu un noderīgu. Kā esmu pamanījusi, lasot citus blogus, vairums topošo māmiņu šajā laikā jau ir sapirkušas visu savam mazulim - es vēl neesmu iegādājusies pilnīgi neko. Man ir tikai neliela daļa ar atdotajām drēbītēm, kuras pirms pāris dienām izšķiroju, lai saprastu, kādi izmēriņi trūkst. Visu laiku bremzēju ar domu - vēl jau ir laiks, bet tuvāko 2 nedēļu laikā centīšos visu iegādāties. :) Vēlme kaut ko nopirkt ir MĪĪĪĪLZĪGA, jo visas tās drēbītes un mantiņas ir TĪĪK mīlīgas. :)

Nākamnedēļ man ir vizīte pie dakteres, tad nu ceru, ka mani nosūtīs uz pēdējo USG, lai noskaidrotu kā Bokseris guļ, kā arī neesmu savu mazumiņu sen redzēju. Ilgi jau arī vairs nav jāgaida līdz varēšu turēt Bokseri rokās! :)

Jauku jums alikušo gaidīšanas laiku un izbaudiet šīs vēsās vasaras dienas, kad var uzelpot! :)