ES BŪŠU MĀMIŅA: Prieks, kur tu rodies jeb mums būs brālītis vai māsiņa.

Ir tiko iesācies jauns mēnesis, pienācis februāris un ārā īsti neliecina, ka būtu ziema..

6.februārī man ir sarunāta vizīte pie savas dakterītītes(ginekologes),jo mani nomāc kāda lieta ,kas saistīta ar šo vizīti.Man jau ,kādu laiku "īpašās dienas"bija pasākušas nebūt kad vajaga.

Kad dakterei biju izstāstijusi savu bēdu devāmies uz otru kabinetu ,kur viņa mani pārbaudija.

Pārbaudot secinq ,ka neēsmu stāvoklī un ,ka tas ka kavējas ir normāli.Tas var būt saistīts gan ar darbu ,gan arī ,ka kadas pārmaiņas organismā.Izraksta man zēles un saka,ka vajadzētu visam nokārtoties..

Nu ,ko devos mājās priecīga ,ka nekas nopietns man nav.

Vakarā noliekot mazo gulēt izeju ārā izkārt drēbes uz balkona.

Blakus man stāvēja draugs,kas veic pedejos vakara rituālus pirms vakara izvedina galvu un ievilk pedejos dumus.

Pēkšņi man no cigarešu smaržas paliek mazliet slikti.Ieeju atpakaļ istabā un paliek labāk.

Nu jau februāris iet uz beigām..

Vienu jauku dienu darbā par brīnumu ir ieradusies maz bērni,un priekšniece palaiž mani ātrāk mājās. Protams esmu priecīga un dodos mājās.Braucot ar autobusu man pēkšņi sarēbst galva,un parādās mazs nelabums.

Es izbrīnīta ,jo tā nekad man nav bijis, bet te pēkšņi kas tād.Sāku domāt varbūt tāpēc ka autobusā silts un nav pietiekami gaisa.Ejot prātoju ,ka arī manas "īpašās dienas“ vēl nav sākušās.

 Sagaidiju draugu mājās un dodamies pakaļ dēliņam uz bērnudārdzu.

Ejot mājup ieejam veikalā nopirkt vakariņām pārtiku.

Ātri arī ieskrienu aptiekā nopirkt zāles, ko izrakstijusi daktere un paķeru nedomājot arī grūtniecības testu.

Esam beidzot mājās.Uztaisu saviem vīriešiem vakariņas un dodos uz vannas istabu noņemt kosmētiku.

Līdzi paķēru arī nopirkto testu.Atverot paku pie sevīm nodomāju:"Nekā takš tur nebūs."

Izpildiju visu norādīto ,kas rakstīts uz iepakojuma un noliku maliņā testu.

Kad visu izdariju dziļi ievilku elpu un apskatu rezūltātu.

Šoks un trīcošas rokas.Esmu stāvoklī.Uz manīm veraa divas izteiktas svītriņas.

Izskrienu no vannas istabas uzreiz uz virtuvi pie drauga ,kurš mazgā traukus.

Es smaidoša rādu testu.Viņš paskatās un jautā:"Tas ir kāds aprīļa joks?"

Atbildu ka nē ,jo nav takš aprīlis.

Viņs nebeidz smaidīt un saka:"Super mums būs otrs mazulis"!

Lai pārliecinātos un noticētu es pa īstam jau pēc nedēlas dodos pie savas dakterītes.

Pastastu par divām svītriņam ,kas parādijās pirms nedēļas.

Dodamies uz apskates telpu ,un apskatot mani kārtīgi daktere secina, ka nu man jau ir 6nedēļas ,ko esmu jau gaidību lomā.

Mazliet izbrīna ,ka tik daudz jau jo pirms mēneša biju pie dakteres un teica, ka tur nekā nav.

Dakterīte izstāsta, ka tad vēl neko nevarēja redzēt.

Esmu priecīga izejot no dakteres kabinetaun saprot,u ka jau tajā dienā ,kad man palika mazliet slikti bija pazīme ,kurai nepieversu uzmanību.

Jā esmu gaidības un nu rit jau 9.nedēļa, un esam par to ļoti priecīgi,jo nu mūsu dēliņam būs māsiņa vai brālītis.

Uz tikšanos

Supersausins.