Pilnas 38 grūtniecības nedēļas

Sveikas!

Soma gandrīz sakārtota - palicis izgludināt mazā drēbītes un visu sakārtot, jo līdzi ņemamo mantu ir patiesi daudz, nezinu vai vienā somā visu pat varēšu salikt....

Man būs plānots ķeizers, ja mazais Persiks pieteiksies ātrāk, tad akūts, tas ir pilnīgi un galīgi skaidrs, jo visi dokumenti jau ir sakārtoti.....

3. jūnijā jānodod pēdējās analīzes, jāpaklausas mazā un mana sirsniņa un tad jau var gaidīt 10. jūniju. Sākumā (kā jau rakstīju) biju satraukusies, ka pati nevarēšu dzemdēt, bet saprotu, ka mazais pats ir izlēmis kā viņš vēlas ierasties šajā pasaulē, ja negrib gulēt ar galvu uz leju, lai nu tā būtu.... esmu nobdriedusi graizīšanai, galvenais, lai mazajam būtu viss kārtībā.....:) Gan jau es pati uz pekām tikšu, esmu tak veselīga, gana jauna sieviete.

Kādas sajūtas bija Jums pirms plānota ķeizera? Vai bija bail? Kā tās pārvarējāt?

Kādas bija tās lietas, bez kurām nekādi nebūtu izdzīvojušas dzemdību namā?

Ilvija un Persiks