Pēdējās nedēļas baudot. Pavisam drīz mazulīte jau būs klāt

Vēl tikai pāris nedēļas un mazulīte būs klāt..

Pagājušo nedēļ tika veikta pēdējā sonogrāfija, kurā beidzot skaidri redzējām, ka gaidāmais bērniņš ir maza dāma. Laiks ir pagājis tik ātri, ka nenobrīnīties un nu ir palikušas pēdējās nedēļas, kad mājās esam mēs divi + kaķis. Vienlaikus tas ir tik aizraujoši un reizē biedējoši, ka šīs sajūtas liekas ir galīgi nesaderīgas. Aizvien vairāk slēptu jautājumu un satrauktu sajūtu, ar kurām cenšos tikt galā, bet bieži nesanāk..

Pēc pēdējās ārsta apmeklējuma reizes, aizvien vairāk sāku domāt par šo profesiju un sajūtām kādas man viņi rada.. Līdz 34. nedēļai biju pieņēmusies kopumā par 20 kg, no kuriem 5 bija nākuši klāt pēdējā mēneša laikā. Vai tiešām medmāsai - vecmātei uzdevums ir kaunināt jauno māmiņu, īpaši, ja gaidāms ir pirmais bērniņš, par to, ka viņa par daudz ēd vai arī, ka vai tik es no kūkām vien pārtieku??? Īpaši, ja tā nav.. Ēdu kā parasti un nav pastiprināta vēlme ne pēc kūkām, ne citiem trekniem ēdieniem. Ikdienā pārsvarā lietojam dārzeņus ar gaļu un augļus. Saldumus protams arī, bet ne jau pārspīlētā daudzumā - tieši tik daudz, cik vienmēr, tie man ir garšojuši vienmēr.

Tā rezultātā, ka svara pieaugums ārstiem liekas pārāk liels, katru reizi dzirdu par to, ka būs liels bērns.. Par to jau ir apnicis klausīties, īpaši apdomājot pēdējās sonogrāfijas rezultātus. Tajā tika secināts, ka ir priekšlaicīga placentas nobriešana, kas kā daktere paskaidroja, neesot nekas slikts, tikai, pēc piedzimšanas vecmāte varot izteikt: "Vai kāda atkaļķojusies placenta".  Ar šādu atbildi nebiju mierā, tādēļ pakonsultējos ar citu mediķi un izrādās, ka  tas nozīmē, ka placenta gatavojas dzemdībām un mazulis tā rezultātā saņem mazāk barības vielas. Tādā gadījumā, kā tad var izaugt liels bērns līdz 4 kg, ja jau tagad ir sākusies placentas nobriešana, kas arī parāda, ka dzemdības būs nedaudz ātrāk par noliktajiem datumiem. Vai kādai tā ir bijis?

Laika atšķirības.. Pēc sonogrāfijas mazulis bija 35 nedēļas liels, taču pēc aprēķina tikai 33 nedēļas. Pēc kā arī biedēja par to lielumu. Kaut kā visu liekot kopā, gribas domāt, ka pareizais laiks ir tās 35 ned., kas arī liek domāt, ka tikšanās brīdis nav vairs aiz kalniem.

Vienīgais pozitīvais, kas šajā vizītē piedzīvots ir ziņa, ka dzelzs līmenis, lai arī tikai par 3 iedaļām, ir uzlabojies. Brīnītos, ja tā nebūtu, jo iepriekšējā mēnesī zemenes apvienojumā ar kapsulām esmu pārēdusies un kādu laiciņu vairs negribēšu. :)

Savstarpējās attiecības gan mums kā pa kalniem. Vīrietim laikam nekad nebūs pilnīgas izpratnes par šo laiku un stāvokli, bet ar to jātiek galā man. Īpaši pēdējā laikā, prasās pēc papildus uzmanības, čubināšanās, mīļuma utt., taču viņš to nespēj apvienot ar savu nogurumu pēc darba. Par ko tad sanāk aizdomāties un tad asaras pa gaisu, jo kā tad būs, ka mazulīte būs klāt. Viņa atbilde - tad būs savādāk un būs jādara grib negrib. Man atliek samierināties vai arī pabēdāties vienatnē, jo skaidrot kāpēc es tāda vai šitāda un kādēļ man tas ir vajadzīgs nav spēka..

Jo tas brīdis vairāk tuvojas, jo vairāk visādas pārdomas raisās..