Pavisam drīz Superbēbītis būs klāt: rit pēdējais mēnesis

Kad pilns vēders ar zemenēm un pirmo gaileņu mērci, šķiet, ka lielāku laimi neatrast :) Ar gaisā paceltām kājām Tu apgulies svaigā gaisā, baudi putnu čivināšanu un spāru spārnu švīkstoņu.. Patīkami ir tie siltie vasaras vakari, kurus vari baudīt un baudā dalīties ar ģimeni, lielākā vai mazākā sastāvā, šoreiz ar maksimālo pieejamo tās locekļu skaitu - baudījām, priecājāmies un daudz, daudz spiedzām :) 

Tieši tā ir sācies un tiek pavadits pēdējais grūtniecības mēnesis Lai gan nav jau arī viss tik rožaini! klāt tam visam protams vēljoprojām nerimstošais satraukums, kura pazīmes sevi liek manīt teju katru dienu! Vēl joprojām cītīgi noņemamies ar mājas darbiem, proti, tiek remontēta vannas istaba, viesistaba, pielāgojam to bērniņa vajadzībām.. nedēļu uz labierīcībām staigājam uz blakus māju :) Smieklīgi, sevišķi tajos brīžos, kad saproti, ka blakus mājas durvis jau ir aizslēgtas un tās iemītnieki ir devušies gulēt :) Paldies tiem augstākajiem spēkiem par to, ka mošanās naktīs ir beigusies un ja vakarā aizeju gulēt tad tikai no rīta pamostos :) 

Kamēr vēl Superbēbis puncī, tveram mirkļus un laižam dzīvē! pavadījām smieklu pilnas un jautras brīvdienas klīstot pa būvmateriālu veikaliem, peldoties, pārēdoties zemenes un lecot ar gumiju. Nu skaidrs, ka lai kā man gribētos to darīt arī pašai, šoreiz gumijas lekšana izpalika - uzdāvinajām to manai māsai dzimšanas dienā, bet nu paši cītīgi atbalstījām, spiedzām un kliedzām un lēkājam uz Gaujas tilta! Lai gan es jau domāju, ka Superbēbim nekas nebūtu pret arī pret tādu ekstrēmu izklaidi! Bet nu labi - tas pagaidīs :) Jā tas nu patiešām ir tas, ka mazulietiņ pietrūkst - tā iespēja mesties tādos pārgalvīgos piedzīvojumos.. Ir parādījusies baiļu sajūta sēžot auto, kas brauc ātrāk nekā atļauts noteikumos, pieviļ spēki, mēģinot pievarēt lielākus attālumus pastaigājoties, maisus no veikala mājas vairs nenesu un ja kaut kas mājas jāparcilā, jāpārnes, tad man ir iedalīta tikai un vienīgi brigadiera loma! Kā tas izpaužas? Man tiek atvēlēts krēsls istabas vidū uz kura apsēžoties vienkārši ar pirkstu bakstu uz lietām, kuras jāpārnes, jāpārbīda vai jāpārliek tur, tur un tur :) Pimās piecas minūtes varbūt arī ir jautri, bet nepacietība visu laiku ņem virsroku un ilgi tā nosēdēt nevaru ,tādēļ metos iekšā darbos un piedalos.. cik nu spēki atļauj. jo to tiešām ir mazāk! 

Skaidrs, ka nu priekšā darāmo darbu sarakstā ir somas sakrāmēšana, jo nu jau gan tas brīdis ir pavisam tuvu, sevišķi lasot par  māmiņām, kurām līdzīgi termiņi un viņas jau ņem un dzemdē - tad sāku domāt, ka o ouu, ja nu man ar rīt vai parīt viss sākas! tfu tfu tfu - nošpļaujos pār kreiso plecu un gaidu vizīti pie dakteres, kura noteikti spēs pateikt cik tad nu esmu gatava un vai Superbēbis ar jau gatavs ieraudzīt lielo pasauli :) Lai butu kā būdams - esam gatavi ar vai bez pabeigta remonta mājās. Atceroties Māmiņu kluba Vecāku skoliņā Diānas Zandes teikto - mazulim ir vienalga, kur viņš guļ. Smalkā gultiņā vai atvilknē. Galvenais ir mīlestība, ko viņš jūt! Un tās nu, es atļaujos domāt, būs pietiekamos daudzumos! Ir sakrājies kāds bišķīts šo mēnešu laikā! Esam gatavi to nodot bučojot, čubinot, mīļojot un vienkārši vērojot. 

Redz, šī dieniņa, rītdieniņa, tad jau mēģināsim pārklumburēt pāri arī ugunskuram un uzpīt puncim vainagu :) Līgo svētkos taču jārotājas :) 

Tā kā - neesam aizmirsuši ari par to, bet par svētkiem, jau atkal svētdien - tajos zilajos ekrānos :) Dziedāsim, rotāsimies, ēdisim un smelsimies enerģiju lielajam notikumam :) 

P.S - ir viena dikti aktuāla problēma - vīra kungs atzinās, ka tuvojoties mirklim, kad satiksimies, viņš esot gatavs absolūti visam, tikai vienu lietu viņš nevarot izdomāt - kā lai izbēg no autiņbiksīšu mainīšanas :) Nevarēju izdomāt kā palīdzēt!