No perfekcionisma uz mīlestību

No perfekcionisma uz mīlestību

Ikdienas steigā, tērējot laiku un slīpējot darba lietas līdz perfektumam, mēs vairāk mēdzam atstāt novārtā sevi un savus tuvos. Tā kā līdz mazā ienākšanai atlicis pavisam maz un uz doto brīdi esmu tā saucamajā atvaļinājumā, tad varētu likties, ka man ikdienā vajadzētu pietikt vairāk laikam un enerģijai, lai realizētu šīs, manuprāt, novārtā atstātās lietas. Taču arvien pieaugošais nogurums dara savu un, neskatoties uz ikdienas darbiem, diendusa ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām manām ikdienas sastāvdaļām. 

Nav nekāds noslēpums, ka kopā ar grūtniecību nāk arī dažādas fizioloģiskas pārmaiņas. Un es šeit nerunāju tikai par svara palielināšanos vai potīšu pietūkšanu, bet ar par tādām lietām, kā – pastiprināta apmatojuma parādīšanās vietās, kur agrāk tas nebija manīts vai iedomājams, un karstuma viļņi, kas liek kailai staigāt pa māju, kamēr citi nespēj vien sagaidīt apkures pieslēgšanu. Visas šīs pārmaiņas krietni ietekmē vizuālo izskatu, taču pastiprinātais nogurums, manuprāt, nav attaisnojums tam, ka aizmirstam to, kad esam sievietes ar savu sievišķo odziņu.  Tādēļ, lai arī cik nogurusi būtu, man tas nav attaisnojums, dienām nemazgāt matus vai staigāt tikai treniņbiksēs vien ērtības labad. Un, lai gan daudzi mēdz teikt, ka nekas nav skaistāks par sievieti gaidībās, es arī lielos noguruma brīžos sakožu zobus, saņemu sevi rokās un sapošos, lai palutinātu vīru un arī pati uzņemtu pozitīvas emocijas, jo skaistums un apkārtējo atzinība atgriež dzīves sparu šajā tik nogurdinošajā laikā.