Mūsu dzemdību stāsts

Lielais notikums bija šā gada 28 janvārī. 27 janvāra vakarā ap pulk. 17:00 ejot pakaļ vecākajam bērnam uz bērnudārzu sajutu ļoti vieglu vilkšanu vēdera lejasdaļā, atnācām mājas uztaisījām vakariņas paēdam, un nu jau liekas ka sāk sāpēt stiprāk ap kādiem 8vakara. Taka bija jau 40 nedēļā un notikumu ļoti gaidījām sapratām ka šis ir beidzot tas īstas sāpes bet lai gan vīrs satraucies teica ka laiks doties uz slimnīcu es pati gribēju pēc iespējas ilgāk palikt mājās ap pulstens 23;30 braucam uz slimnīcu veica apskati ja viss proces sācies 3cm atvērums devāmies uz dzemdību zāli virs protams blakus. Dzemdību zālē viss palika krietni izteiktāks sāpes nu jau bija spēcīgas, esmu laimīga ka vīrs bija blakus ļoti liels atbalsts lai gan pat ne sarunājamies savā starpā, augļūdeņi vēl neizdalijas, un daktere nolēma par to ka ūdeņus vaig pārdurt lai redzētu vai viss ir kartiba viss protams bija labi, un bērns bija ļoti aktīvs spēra līdz pat pēdējam grūdienam, un 4:17 no rīta piedzima Toms 3720 53cm jāsaka ka pirmās dzemdības likās tīrais nieks ar šīm? lai gan visi saka ka otras ir vieglākas starpība gan bērnu vecumos ir gandrīz 7 gadi. Pašlaik Toms jau ir ap vēlies 28 martā būs 2 mēneši mēs jau smaidam un rūpējamies par mammas neaizmigšanu nakts stundās. ???