Mans stāsts, mana pieredze

Labdien, mani sauc Katrīna, esmu 22gadus jauna topošā māmiņa. Tā kā šī man ir pirmā grūtniecība, tad viss man ir jauns, neizināts un pārsteigumiem pilns.

Kad uzzināju par grūtniecību mana pirmā doma bija, kas tad būs - puisītis vai meitiņa? Tā kā pašai ļoti patīk drēbes, tad domās jau biju radījusi bebīša tēlu, kā ģērbšu savu mazulīti, ja būs meitiņa kā, ja būs puisītis. Dzimumu noskaidroju tikai 5.mēnesī, jeb esot 25. nedēļā, bet, protams, drēbītes jau biju sākusi pirkt ātrāk. Pirmās nopirku zeķītes, tās bija pelēkas vilnas zeķītes, kuras pamanīju gadatirgū, esot vien 15.nedēļā. Vēlāk sāku pirkt visu baltu, tā teikt neitrālā krāsā, lai, noskaidrojot dzimumu, nebūtu jāpārdzīvo. Īpaši atlasot veikalā sāku pirkt bodijus, jaciņas, lācīšus, cimdiņus, visu neitrālā krāsā. Pienāca 25.nedēļa, lai arī nojauta jau liecināja par puiku, vajadzēja saņemt apstiprinājumu. Tā kā ar maziem puisīšiem pieredze man nav bijusi, tad pirmā doma man bija - ko vilkšu bērnam uz dārziņu ziemā? Nejau zeķubikses un šortus pa virsu, vienmēr par to esmu aizdomājusies, cik grūti ir puisīšus ģērbt stilīgi.. Tā kā esmu aktīva sociālās vides piekritēja, bieži lasu, skatos blogus, tad lielu iespaidu uz bērna drēbīša izvēli uz mani atstāja Instagram publicētie mazulīši. Ohh, cik gan reizes neesmu sevi pieķērusi ar domu "Tev to vajag tikai tāpēc, ka redzēji to smuko bildi internetā ar mīlīgo mazuli''. Sāku staigāt pa veikaliem, protams, meiteņu drēbīšu piedāvājumu ar puisīšu drēbīšu piedāvājumu ir nesalīdzināms. Nopūtos un nodomāju, labi vien ir, ka puika, mazāk drēbju izvēle, vieglāka izvēle. -NEBŪT NĒ! Drēbes tika īpaši atlasītas, lai arī izvēle bija maza, meklēju visu stilīgo gaidāmajam dēliņam, džinsiņas, izejamos krekliņus, stilīgos bodijus utt. Šeit gan gribētos piebilst, ka iepirkumi vairāk tika veikti internetveikalos kā tirdzniecības vietās, varbūt, jo grūtniecības laikā iepirkšanās mani maksimāli nogurdināja, un internetveikali bija kā atpūta, guļot mājās gultā. Viens no grūtākajiem uzdevumiem bija atrast mini ''brenda'' pirmos apaviņus, jo atceros, ka pamatskolas klasesbiedram pie somas karājās viņa pirmās "NIKE" botiņas, nodomāju, jā, manam dēlam ar tādi būs. Par tiem īpašu paldies jāsaka vīra māsai, kura mums atsūtija no Londonas ne tikai 1 pirmos apaviņus, bet 3. Tagad, esot 38.nedēļā mums jau ir pilns pūriņš, ļoti daudzas lietas jau sadāvinātas, ļoti daudz sapirktas, protams ir lietiņas, kuras pamanot uzreiz iedomājos dēlu tajā un nodomāju- jā, manam dēlam to vajag, un notiek spontānie pirkumi, taču apzinoties, cik ātri mazuļi aug, sāku sevi apstādināt.