Mans atklātais dzemdību stāsts

šis ir mans dzemdību stāsts, kurš nebūt nebija tāds kādu gribēju, bet galvenais, ka viss beidzās veiksmīgi.

Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī priecājos, bet no otras puses bija satraukums, kas sekos tālāk. grūtniecības sākums bija labs, bija protams toksikoze, bet varēja izturēt. Bet no 25.grūtniecības nedēļas biju spiesta atlikušo laiku pavadīt gultas režīmu. Ārsti teica, ka neizvilkšu līdz 32.nedēļai un darīju un lietoju visu lai nosargātu šo grūtniecību. bija grūti un smagi, emocionāli likās ka pazūdu, bet es izturēju. Ārsti brīnijās, ka braucu vizītēs pie viņiem un vēl nebiju dzemdējusi un tā pilnām 36 nedēļām biju gultas režīmā, bet no 37.nedēļas varēju atsākt stagāt, tas bija tik skaisti, varēju beidzot izbaudit grūtniecību. un tā novilku līdz 38.nedēļai! :)

Tad 02.06. Pirms plkst 13.00 man sāka ļoti sāpīgi lejā vilkt. Nebija kontrakcijas, bet visu laiku sāpīgi vilka.. Kā jau ārsti teica ka vajag iedzert nošpu - iedzeru nošpu un cereju ka pāries, bet nu sāpes nepārgāja. Gāja viena stunda un otra un tad izdomājām ar vīru, ka labāk brauksim uz RdzN lai paskatās. Jo sāpes visu laiku bija un par tām virsu vēl kontrakcijas. Tad nu 16.30 bijam uzņemšanā paskatījas un teica ka atverums ir 4cm un ka brauksim uz 7stavu. mes abi ar vīru priecīgi, ka tas notikums tuvojas, bet nebijām gaidījuši tam kas sekos talāk. augša mums ieradīja dzemdību palātu un tad ar vīru sākām gatavoties un izelpot kontrakcijas. Pielika pie toņiem, bet tas aparāts gļukoja lidz ar to nekad kontrakcijas nerādīja pareizas.. tad nu 17.00 sākām dzemdību nodaļā visu darīties, lai process iet uz priekšu un ārste teica, ka naks 20.00 skatīties cik tālu mēs esam tikuši. Un man kontrakcijas iet, pa vidu vel smejamies un tt. tad nāca ārste un teica, ka nekas uz priekšu pa šīm 3h nav pakustējies. Teica, ka jāpārdur ūdeņi, lai kkas ietu uz priekšu un iešpricēja man nošpu un pateica ieiet pustundu dušā. Tad pie manis atnaks ap 23.00 lai paskatītos kas un ka. Tad sākas protams lielākas sāpes kontrakcijas, bet nu izelpoju viņas. Atnaca vecmate pec 23.00 un es pie sevis ticēju, ka viss iet uz priekšu, jo kontrakcijas bija sāpīgas. Nu un te bija aplauziens atverums tik 5cm un vecmāte pateica ka jāstimulē. Pielika mani pie sistēmas un tad man likas ka sākas elle.. kontrakcijas bija ļoti spēcīgas un pašai jau vairs nebija spēka. Paldies vīram kurš mani atbalstīja, kad nāca kontrakcijas viņš kopa ar mani elpoja. Vnk bez viņa es nebūtu to pārcietusi. Ap 1iem naktī atnāca vecmāte un teica vēl vajag sistēmu, ka vel mazliet ir palicis.. bet nu tas bija vēl lielākas mokas pastaigāt vairs nevarēju, jo kontrakcijas bija ik pec 1min vai pat mazak. Man bija jāstaigā un viss. Plkst. 2os nakti pateica labās ziņas, ka atvērums ir pilns un tagad tik jāmeģina bēbis dabut ārā. Bet tā kā biju bez spēka, viss sāpēja un dūra negāja viss tik ātri. Iztumšana gāja precīzi 1h.. vīrs man taja brīdī bija kā glābiņš, bet nu viņam pašam bija smagi noskatīties kā es mokos. Teica ka vairs bērnus nevar taisit. :D Pirms plkst. 3iem naktī bija pedejie mirkļi un tad kad sapratu ka galva ir ārā, tad vnk gribējas, lai  puika ir ārā un to es arī izdarīju. Nolika man viņu uz vēdera un es ar trīcošām kājām un rokām vnk raudāju. Jo tas bija smagi un prieks, ka beidzot viss ir galā un mazais brīnums ir uz punča. Vīrs pārgrieza nabassaiti kaut sākumā nedomāja to darit, bet tad saprata ka to vajag. tad nu kamēr tētis ar mazo tikmer skatijas vai nav pliisumu par laimi bija tik iekšejie mazie plīsumi. izrādās, ka tas ka visu laiku biju gultas režīmā un lietoju tas zāles padarīja manu dzemdi neaktīvu. Lidz ar to vajadzēja stimulēšanu, jo savadāk pati nebūtu piedzemdējusi. Bet tagad skatos uz mazo brīnumiņu un neticās ka tas ir mūsu. visu laiku pasakos vīram ka bija ar mani, jo bez viņa es to nebūtu izdarījusi. Mazais piedzima 03.07.2015. Plkst. 03.00. rdzn. 3.110kg svarīgs un 50cm garš. Muusu mīļis Stefaniņš. Katru dienu baudu viņa smieklus, blēņas un mīļumu.. :))

Šis ir mans atklātais dzemdību stāsts, ka nevienmēr viss ir tik ideāli, kā mēs gribām.

KONKURSS: aicinām dalīties arī tevi savā DZEMDĪBU stāstā!