Manas Mazulītes iepazīšanās ar radiem

Manas Latvijas simtgades Mazulītes iepazīstināšana ar radiem ir notikusi un joprojām notiek vairākos posmos.

Pirmais, Mazulītes gaidības.

Jau puncī esot mūsu Mazulīte izraisīja lielu radu mīlestību un interesi par viņas aktivitātēm puncī un māmiņas, tas ir, manu veselību, sajūtām un domām.

Tuvojoties dzemdību noliktajam datumam, šī interese, protams, palika aizvien aktīvāka, jo visi ar nepacietību gaidīja satikšanos ar ģimenes princesi, pirmo mazmeitiņu, pirmo mazmazmeitiņu, pirmo māsīcu, pirmo krustmeitu, visādā ziņā pirmo, arī mums – viņas vecākiem, viņa ir pirmā. :)

Otrais, Mazulītes dzimšanas diena, pirmās dienas un izlaidums.

Pati pirmā satikšanās dzīvē Mazulītei bija ar mūsu brīnišķīgo vecmāti, kura, jā, nav radiniece, bet ir kļuvusi mums tik ļoti mīļa, jo ar savu profesionalitāti, atbalstu un motivāciju palīdzēja piedzīvot un izdzīvot Mazulītes sagatavošanos, kas ilga vairāku dienu garumā, un nākšanu pasaulē, lai piepildītu skaistāko notikumu manā dzīvē – Savas meitiņas piedzimšanu, viņas ieraudzīšanu un samīļošanu! Esmu neizsakāmi pateicīga esmu vecmātei! Viņa ne tikai pieņēma dzemdības, arī pēc dzemdībām viņa sniedza vērtīgus padomus un joprojām interesējas, kā mums iet.

Esmu ļoti laimīga, ka galu galā mans vīrs nolēma arī piedalīties dzemdībās līdz galam un savu Mazulīti pirmo reizi satikām abi kopā. Tāpat arī abi kopā mainījām pirmo pamperu, ģērbām, kopā vērojām Mazo un kā viņa vēro mūs. Tā bija mūsu ģimenes iepazīšanās. Tas bija brīdis, kad patiesi sapratu, cik ļoti varu uz viņu paļauties, cik ļoti viņš mani mīl un ka man ir pašai Sava Ģimene un esmu neizsakāmi laimīga! Pēc šīs dienas katra minūte, katra diena un nedēļa ir aizvien jauna iepazīšanās, galvenokārt, jau mums abām. Un es tik ļoti mīlu ik dienas vērot Mazulītes un vīra saskatīšanās, rotaļas un trakošanu, jo zinu, cik ļoti svarīgi bērnam un, jo sevišķi, meitenei ir šī satuvināšanās un piesaiste ar tēvu.

Par Mazulītes piedzimšanu vīrs visus radus un draugus informēja telefoniski ar manu un Mazulītes pirmo kopīgo fotogrāfiju, kad bijām aizvestas uz mūsu istabiņu un gulējām gultā, kur viņa baudīja savu jau otro dzīves maltīti.

Lielu radu sajūsmu radīja fakts, ka Mazulīte kā jau īsta gudriniece piepildīja ārstu noteikto prognozi un piedzima precīzi pirms 8 mēnešiem noliktajā datumā, kas, kāda sakritība, izrādās ir tieši tas pats datums, kurā pirms 5 gadiem pasaulē nācis viņas brālēns. :)

Nevarot vien sagaidīt, kad ieraudzīs savu mazmeitiņu, mani un vīra vecāki atbrauca uz slimnīcu mūs apciemot jau nākošajās dienās pēc dzemdībām, katru jauno dienu padarot papildus īpašu, jo pēc vairāku dienu darbiņa, varējām patiesi izbaudīt mīlestību no vistuvākajiem. “Kāda Laime!” viņi teica. Tā ir.

Pirmais organizētais pasākums, kurā Mazulīte iepazinās vēl ar jauniem radiem, bija Izrakstīšanās no slimnīcas jeb, kā mēs saucam, Mazulītes izlaidums. Abas sapucējāmies, saņēmām visus dokumentus un gaidījām, kad mums atbrauks pakaļ, lai piedzīvotu pirmo iziešanu laukā, pirmo braucienu auto un ierašanos mājās. Un jau atkal ar vīru abi kopā uzmanīgi iekārtojām Mazulīti izpušķotajā auto sēdeklītī, pārliecinoties, ka viņai ir ērti un viss ir droši. Arī vecmāte atnāca Mazulīti izvadīt lielajā dzīvē un iepazīties ar mūsu viesiem. Mans vīrs bija izpušķojis auto, sakārtojis māju, ievietojis Mazulītes gultiņu mūsu guļamistabā, sagādājis balonus, kūku un bezalkoholisko šampanieti. Tieši kā es vēlējos. Cik skaisti tas bija! Mājās iekārtojāmies, Mazulīte iemiga, un varējām baudīt ciemošanos. Atceros, kā Mazulītes mazais brālēns ar tik ļoti lielu interesi skatījās uz viņu un gāja klāt, lai pieskartos un pārliecinātos, vai viņa ir īsta. Un šobrīd, kad viņš viņu ierauga, skrien klāt un joprojām vēro un sniedzas ar savu deguntiņu klāt savai māsīcai, lai samīļotu. Tik brīnišķīgi uz to noskatīties!

Trešais, Mazulītes mēneša jubilejas.

Ar vīru nolēmām, ka neorganizēsim vienu lielu raudzību pasākumu, lai nebūtu liels cilvēku pūlis un papildus stress mums un arī bērniņam, bet gan ar radiem un draugiem, kuri to ļoti vēlēsies, iepazīstināsim uz katru Mazulītes mēneša jubileju, tādējādi padarot katru mēneša jubileju vēl īpašāku. Protams, katra mēneša jubilejas neatņemama sastāvdaļa ir kūka, sapucēšanās un Mazulītes sapucēšana skaistā tērpā priekš ikmēneša foto.

Uz 1.mēneša jubileju uzaicinājām tos radus, kuri pirmā Mazulītes mēneša laikā visvairāk man palīdzēja un sniedza atbalstu telefoniski, interesējoties, dodot padomus, ļaujot neapjukt jaunajā dzīvē.

Uz 2.mēneša jubileju nolēmām veikt tālu braucienu no Dobeles uz Cēsīm pie maniem vecvecākiem, Mazulītes vecvecvecākiem. Ak, cik laimīgi viņi bija, ieraugot Mazulīti! Tik patiesas mīlestības emocijas!

Pēc nedēļas Mazulīte svinēs savu 3.mēneša jubileju. Tērps jau sagatavots un ciemiņi arī uzaicināti. Ar nepacietību gaidām.

Priekšā vēl daudz jubilejas un varbūt visi nemaz nesagaidīs mēneša jubilejas, bet gan atbrauks ciemos tāpat. Nekas, jo patiesībā katra diena ir īpaša. Katru dienu mazulīte aug, apgūst ko jaunu un, protams, priecājas par katru jauno iepazīšanos, tādēļ gaidām un organizējam. :)