Līdz bēbīša nākšanai pasaulē vien 4 nedēļas

Līdz bēbīša nākšanai pasaulē ir atlikušas vien 4 nedēļas,tas izklausās tik maz,vai ne? Reizēm uzdodu pati sev jautājumu,vai esmu tam gatava?Vai esmu tam jau nobriedusi?

Uz šiem jautājumiem man ir dalītas atbildes,no vienas puses- jā es esmu gatava sagaidīt mazo un pietiekami nobriedusi,bet no otras puses mani kaut kas rauj atpakaļ,nē tomēr vēl nē,vēl nedaudz jānogaida,bet zinu,kad pēc 4 nedēļām es droši liekot roku uz sirds teikšu,esmu 100% gatava pastrādāt un sagaidīt mūsu mazo brīnumiņu.

34-35 nedēļā apmeklēju savu pēdējo USG,kur radu mieru,ka ar mazulīti viss ir labi,pārliecinājos,ka viņam iet tikpat labi kā man.Priecēja ziņa kad mazais beidzot ir ieņēmis pareizu guļas stāvokli,laikam jau zina,kad jāgatavojas un jāpalīdz māmiņai,lai varētu ierasties pie mums.Ārste bija patīkami pārsteigta,ka mans puncis ir tik mazs,skatoties uz to ka mazulītis ir īsts brašulis un izaudzis pietiekami liels.Visa ultrasonogrāfija pagāja skaisti,pacilāti un nomierinoši,es atkal viņu redzēju un domās glāstīju viņu ar maigiem vārdiem,nevaru vien sagaidīt,kad tu būsi klāt.

Viņu matiņi tik skaisti atmirdzēja augļūdens atspulgā,ka par to pat sapriecājās daktere,arī par viņu kājiņām un visu pārējo,daktere patiesi PRIECĀJĀS  līdzi man,kas manuprāt ir tik skaisti,kad blakus tev arī kāds staro,nevis ar pārgriestu sejas vaibstu izskata tevi.

Šo finiša taisni izbaudu,priecājos un lutinu sevi un savus mīļos.Arvien biežāk gribas izbraukt ārpus mājas,gribas doties saules staros un dejot tajos.Reizēm,man šķiet,ka mani plāni ir lielāki kā tos varam izpildīt,jo laika ir par maz,vienīgi ja nočiepjam kādu nakts stundiņu.

Par miegu runājot,par to gan nedaudz varētu pasūdzēties,naktīs bieži ceļos augšā un tikpat bieži nevaru iemigt,grozos no viena sāna uz otru,stumdu spilvenus šā un tā,bet beigās tāpat nekā.Bet mani priecē doma,ka tas drīz vien beigsies.

Dzemdību soma ir gandrīz līdz galam sakārtota,trūkst vien pāris sīkumu mazulim un man,ar prieku un pacilātību staigāju pa veikaliem un iegādājos lietas,kas būs nepieciešamas sagaidot mazulīti.Beidzot neitrālo toņu krāsām varu pievienot kādu konkrētu,jo nu zinām,ko gaidām :)

Arī ēdiena izvēlē esmu izvēlīga,neatņemama dienas sastāvdaļa ir dažādi zaļumi,tomāti,gurķīši,augļi un tējas-Tas ir tas ko ikdienas prasa mans organisms un manas garšas kārpiņas.Arī saldējums karstajās dienas ir mans labākais draugs,kas mani palutina at atveldzē.

Jā,bet pats skaistākais ir tas,kā mazulīti gaida mana meitiņa,mana mazā princesīte,no sākuma vis šķita skaisti un brīnišķīgi,kā viņa mīļoja punci un bučoja to,bet tagad,tagad tas ir vārdos neaprakstāmi cik ļoti tāds mazs cilvēciņš var priecāties par to, ka tūlīt tūlīt būs bēbītis,ko varēs aptaustīt,sabučot un maigi apskaut.

Jau tagad Nikoliņa priecājas par bēbīti,katru dienu samīļo,sabučo un pacienā mani ar ko gardu,lai arī bēbītim tiekot.Katru dienu visiem stāsta,ka bēbītim mainīs autiņbiksītes un auklēs viņu,ka viņš ēdīs pienu no mammas krūts un ka viņa beidzot karēs pilvērtīgi sēdēt man klēpī.ļoti bieži manī sariesās asaras un nodomāju,nez kā būs,kad iesoļošu divu mammu statusā,kā mazie ārdīsies kopā ar tēti un ka mēs visi kopā būsim jau četri un ļoti laimīgi.

Ar šo,Kopā ļoti laimīgi,arī nobeigšu rakstu,iešu ārā un izbaudīšu skaisto laiku,savu punča laiku :)

Ar mīlestību,

Baiba :)