Kas tad gaidāms?

Līdz ar briestošo punci un augošo bērniņu tajā, grūtniecība kļūst arvien pamanāmāka arī nezinātājiem. Nu jau ir tas brīdis, kad, paldies Dievam, vairs neizskatos, kā pārāk labi paēdusi pēdējos mēnešus un palaidusies slinkumā. Par to liecina fakts, ka katrreiz, izejot sabiedrībā, saņemu apsveikumus nevis kautrīgus skatienus un mulsumu, vai ir vērts riskēt, vaicājot, vai esmu gaidībās. Un tas ir tik saprotams. Domāju, ka daudzas un daudzi ir piedzīvojuši to stindzinoši briesmīgo brīdi, kad apsveic ar gaidāmo ģimenes pieaugumu, bet pretī saņem lauvas cienīgu šņācienu, jo tavi novērojami ir aizšāvuši totāli greizi. Sabojāta ne tikai oma, bet iespējams arī attiecības uz visiem laikiem. 

Taču līdz ar apsveikumiem, teju vai nākamais jautājums ir - "Kas tad gaidāms?". Un tas viennozīmīgi kļūst par TOP jautājumu. Protams, arī mums pašiem to gribētos uzzināt. Viens no iemesliem, protams, ir sadzīviskā puse. Lai saprastu, kas no māsas drēbēm un lietām varēs pāriet mantojumā, kā arī, kā varēsim organizēt telpu sadalījumu. Māsām dalīt vienu telpu varētu būt vieglāk, kā pretējiem dzimumiem. Kaut vai, ņemot vērā faktu, ka šobrīd bērnistaba iekārtota pilnīgā princeses stilā. Otrs iemesls ir tīri emocionāls, lai varētu apdomāt vārdiņu un sarunas ar bēbuku puncī vest personīgākas. 

Kad gaidīju meitu, viņa bija tā iekārtojusies, ka dzimumu tā arī neuzzinājām līdz pat viņas piedzimšanai. Pirmajās USG bija minējumi, ka tas varētu būt puika, tāpēc vairāk pat gatavojāmies tam, taču visu gādājām neitrālās krāsās. Un labi, ka tā. Jo piedzima meitiņa. Kā būs šoreiz - nezinām. Varbūt arī šis bērniņš slēps šo faktu no izzinot gribošās aparatūras. Un, pat, ja tā, tas jau gaidīšanas prieku nemazinās.

Otrā trimestra skrīningā visbiežāk speciālists gan sazīmē bērniņa dzimumu, taču kamēr to gaidām, sākas spekulācijas par vārdiņu. Ar draudzeni, ar kuru gaidām kopā, smejamies, ka tas ir superkomplicēts pasākums, jo viens ir vārdi, kuri patīk, bet otrs - jāņem vērā konkrētā vārda atrašanās kalendārā un tā savietojamība un sakritība ar citiem ģimenes svētkiem. Piemēram, negribētos, lai vārda diena un dzimšanas diena ir dikti tuvu viena otrai blakus, vai arī, lai vārda diena pārklātos ar otra bērna dzimšanas dienu, vārda dienu vai citiem svētkiem, kā, piemēram, Ziemassvētkiem, kad gaviļnieku visbiežāk mēdz aizmirst. Pati nāku no četru bērnu ģimenes un ļoti labi zinu, cik bērnībā ārkārtīgi svarīgi ir tas, ka tava diena ir tikai tava diena. Arī pieaugušā vecumā, ja ģimenē svētki pārklājas, ir visai pagrūti sadalīt, kad kurš ko svinēs, jo bez ģimenes ir arī katram savi draugi un katram jau gribas to savu ballīti. Kādam varbūt liksies, ka mēs te, trakās grūtnieces, peramies par sīkumiem, taču svētki vismaz mūsu ģimenē ir ārkārtīgi svarīgi. Mēs mīlam svinēt!