Pasaules dati liecina, ka par vecākiem kļūstam aizvien apzinātākā vecumā. Protams, tam ir daudz plusu, taču vienlaikus tas arī prasa daudz lielākas rūpes par topošās māmiņas un bērniņa veselību. Kādas analīzes veicamas grūtniecēm pēc 35 gadu vecuma? Vaicājām VCA Ginekoloģijas dienesta vadītājai, ginekoloģei Karlīnai Elksnei.
Ikvienai topošajai māmiņai grūtniecības pirmajā trimestrī tiek veikts ģenētiskais skrīnings. Tā ir ļoti kompleksa analīze, kas sastāv no divām daļām – ultrasonogrāfiskā izmeklējuma un asins analīzēm –, un tās rezultātā tiek iegūti trīs parametri. “Ģenētiskā skrīninga atbilde nekādā gadījumā nav jāuztver kā analīzes, kas nosaka, vai mazulim būs iedzimts ģenētisks sindroms,” teic ginekoloģe Karlīna Elksne, piebilstot, ka tās nosaka, vai topošā māmiņa ir kādā no riska grupām.
Riska grupā tiek iekļautas:
- Topošās māmiņas pēc 35 gadu vecuma;
- Ģimenes, kurās topošais tētis ir virs 45 gadu vecuma;
- Sievietes, kurām iepriekš piedzimis bērns ar kādu ģenētisku saslimšanu vai nenoskaidrotiem augļa attīstības traucējumiem;
- Sievietes, kurām iepriekš bijusi grūtniecības pārtraukšanās šādu medicīnisku indikāciju dēļ, proti, ir neskaidra bērniņa bojājeja;
- Topošās māmiņas, kurām ļoti tuvā ģimenes lokā ir kāds radinieks ar ģenētisku saslimšanu.
Ārste uzsver, ka iepriekšnosauktajos gadījumos nepieciešams veikt NIPT testu, kā arī sonogrāfiju pie eksperta. “Topošajām māmiņām pēc 35 gadu vecuma tiek rekomendēts veikt dažādas papildu analīzes, piemēram, NIPT testu. Tas var palīdzēt pārbaudīt konkrētus sindromus,” teic ginekoloģe Karlīne Elksne, norādot, ka pēc pieredzes var teikt, ka analīžu rezultātu precizitāte ir ļoti augsta, proti, tuvu 100%.
Ģenētiskā skrīninga ietvaros tiek pārbaudīts, kāds ir risks mazulim attīstīties kādam no ģenētiskajiem sindromiem – Dauna sindromam, Edvardsa sindromam un Patau sindromam. Tāpat arī ar šo analīžu palīdzību var noteikt nervu caurulītes attīstības problēmu risku un dzimuma hromosomu attīstības riskus.