Kāda ir speciālistu saskarsme ar grūtniecēm?

Mūsdienās ārstu, pie kura doties uz konsultāciju, pacienti aizvien biežāk izvēlas ļoti rūpīgi. Informācijai par ārstiem elektroniskajā vidē var piekļūt neierobežots cilvēku skaits, turpretī laba atsauksme uzrunā personiskāk. Viens no svarīgākajiem medicīnas komponentiem ir ārsta un pacienta psiholoģiskās attiecības. [1] Tieši šo aspektu vēlējāmies izpētīt, lai noskaidrotu, ko mēs, ginekologi, varam uzlabot ikdienas darbā, lai mūsu pacientes būtu apmierinātas un ārsta labo vārdu nestu tālāk. Rīgas Dzemdību namā aptaujājām pacientes par sieviešu attieksmi pret ginekologiem–dzemdību speciālistiem gan grūtniecības laikā, gan arī dzemdībās un pēcdzemdību periodā.

Metodes un rezultāti

Sarežģītās, pretrunīgās ārsta un pacienta attiecību situācijās ārsts nedrīkst zaudēt iejūtību, ticību savām iespējām. [2] Ārsta un pacienta attiecībās galvenais ir atvērta saziņa un privātums. [3] Rīgas Dzemdību namā tika anketētas 150 sievietes, 98 no viņām bija augstākā izglītība, 49 - vidējā izglītība, trim sievietēm - pamata izglītība. Neapmierinātība ar ārstu cieši korelēja ar pacienšu izglītību - visas trīs pacientes ar pamata izglītību norādīja uz nepietiekamu uzmanību no ārsta puses. Netika novērota atšķirība pacienšu neapmierinātībā pēc nacionalitātes: 108 bija latvietes, 38 krievietes, četras citas tautības sievietes. Lielākā daļa sieviešu grūtniecības laikā novērojās pie sava pastāvīgā ginekologa. Vienaldzība un bezatbildība no ginekologa puses bija iemesli, kāpēc 19 sievietes (13%) grūtniecības laikā ārstu tomēr mainīja. Par svarīgāko no ārsta īpašībām 61% sieviešu uzskata atbildību.

Atsevišķi tika analizēta sieviešu nostāja pret ārsta vecumu. Lielākajai daļai sieviešu (51%) ārsta vecums nav svarīgs, 34% sieviešu dod priekšroku gados vecākiem speciālistiem, bet 15% izvēlētos jaunāku ārstu.

Gandrīz puse (85 no 150) sieviešu novērojās pie valsts apmaksāta ginekologa, bet, kā atzīmē pašas sievietes, ārsta labāka sasniedzamība ir pie ginekologiem privātklīnikā. Vizītēs pie ginekologa lielākā daļa sieviešu (116 no 150 jeb 77%) saņēma atbildes uz interesējošiem jautājumiem, kas liecina par to, ka ginekologs atvēl laiku sarunai, bet četras sievietes (3%) nebija saņēmušas paskaidrojumus par izmeklējumiem. Grūtniecības laikā visām sievietēm no ginekologa būtu jāsaņem norādījumi par pareizu ēšanu, atpūtu, fiziskajām aktivitātēm, kaitīgo faktoru iedarbību uz augli un dzimumdzīvi grūtniecības laikā. No 150 anketētajām sievietēm tikai 39 sievietes saņēma paskaidrojumus par visiem šiem jautājumiem. Visretāk (16% gadījumu) sievietes tika informētas par kaitīgo faktoru iedarbību uz augli.

Par dzemdībām un pēcdzemdību periodu sievietes bija vēl apmierinātākas - 97% sieviešu vērtējums par ārsta attieksmi bija pozitīvs.

Svarīgi, ka no aptaujātajām sievietēm 88% dzemdību laikā jutušās droši: šo drošību radīja vīra klātbūtne, ārstu profesionalitāte, sievietes uzticēšanās ārstam un vecmātei, līguma dzemdības, laipna un saprotoša personāla attieksme un informēšana par notiekošo. 12% sieviešu nejutās pietiekami droši, kas korelēja ar pirmajām dzemdībām, negatīvu pieredzi iepriekšējās dzemdībās un bailēm par bērna veselību.

Pēcdzemdību periodā, sievietēm atrodoties Mātes un bērna aprūpes nodaļā, 95% nedēļnieču bija apmierinātas ar medicīnisko aprūpi un medicīnas personāla attieksmi.

Noslēgumā

Laba saziņas prasme nozīmē spēju uzklausīt, izrunāties un izskaidrot lietas vienkāršos, pacientam saprotamos vārdos.

Lielākā daļa sieviešu, kas atbildēja uz anketas jautājumiem, bija apmierinātas ar ārsta attieksmi, turklāt pēcdzemdību periodā apmierinātība pieauga. Tas, ko sievietes sagaida no ārsta, ir laba saskarsmes prasme, profesionālisms, atsaucība un atbildība. Arī tā nelielā daļa sieviešu, kas tomēr izvēlējās mainīt ginekologu, norāda, ka mums jābūt vēl uzmanīgākiem un, iespējams, vairāk laika jāvelta sarunai ar sievietēm, kuru izglītības līmenis ir zemāks. Ja ārsta un pacienta attiecībās trūkst abpusēja atklātuma un patiesīguma, nav iespējama adekvāta saskarsme un uzticēšanās.

________________________________________________________________________________________________

Literatūra

1. Kaņeps V., Vīksna L. Ievads medicīnas deontoloģijā. Zvaigzne ABC, 1981; 147.
2. Sīle V. Medicīnas ētikas pamatprincipi. Zinātne, 1999; 157.
3. Silverman D. Communication and medical practice. Social relation in the clinic. USA: SAGE publication, 1987; 279.