Kā mēs iepazīstinājām savu meitēnu

Kā mēs iepazīstinājām savu meitēnu

09. Nov, 09:42 Māra Māra

Mūsu simtgades mazulīte nāca pasaulē patiesi harmoniskās dzemdībās tieši vasaras saulgriežos - 21.jūnijā. Tā kā nosaucām viņu par Līvu, tad viņas iniciāļi ir tādi paši kā mūsu valstij - LV. Iesākumā ģimenes palātā klusi un mierīgi saradām viens ar otru, mēs, abi laimīgie vecāki, un mazais meitēns, kas nopietni vēroja mūs jau pirmajā dienā, kārtīgi paēda un saldi čučēja. Nākamajā dienā atbrauca ciemos omīte un, saulaini smaidot, iepazinās ar Līvu un priecājās par mazmeitiņu. Līgo dienas pēcpusdienā abas ar meitiņu sapucējāmies un bijām gatavas doties mājup. Līvai bija Latvijas sarkans rāpulītis ar izšūtu viņas vārdiņu un latvju zīmi - dubultjumi. Mazajai pakaļ atbrauca ne tikai tētis un omīte, rozā baloniem rotātā auto, bet arī lielais brālis, kurš nedaudz aizdomīgs bija tikai pirmajā mirklī un no pašas pirmās dienas mazo māsu vaktē, mīļo un bučo,un labprāt nes viņai vērot paša būvētos lego torņus un rāda grāmatiņas. Ar pārējiem radiem un draugiem Līviņa tika iepazīstināta pamazām, klusi un mierīgi.  Kad kāds pieteicās ciemos apraudzīt mūsu simtgades meitēnu, uzvilkām mazajai latvisku bodijkrekliņu, kas tāpat kā mājās braukšanas tērps bija karmīnsarkans un izšūts ar vārdiņu un dubultjumi, pie tam šajā neprātīgi karstajā vasarā tieši laikā. Un tā atbrauca vieni ciemiņi un apskatīja mūsu meitēnu. Pēc pāris dienām atbrauca vēl ciemiņi un apskatīja mūsu meitēnu  Un tad atkal atbrauca kāds ciemos un apskatīja mūsu meitēnu. Gluži kā latviešu tautas pasakā "Mūžīgā pasaka , kur atnāca viens siseņi un paņēma vienu graudu. Simtgades bērns - tas, protams, ir mazliet īpaši, taču Latvijai ir svarīgs katrs mazulis gan toreiz pirms 100gadiem, gan šogad simtgadē, gan arī turpmāk. Svarīgākais, lai katrs bērns ir gaidīts un mīlēts, bauda laimīgu bērnību un izaug par kārtīgu cilvēku :)