Jautājums „un kas tad jums būs?” mani drīz iedzīs kapā. Pārspīlēti, bet tuvu patiesībai.
Šoreiz esam ar vīru nolēmuši apkārtējiem neatklāt, vai gaidām māsiņu vai brālīti, jo gribās paturēt kaut ko īpašu tikai sev. Pirms pāris gadiem, kad gaidījām savu pirmo bērniņu, jau pēc pirmās lielās sonogrāfijas bija zināms, ka būs puika, ar ko arī padalījos ar mūsu mammām. Viena bija bezgala nelaimīga, jo viens mazdēls viņai jau esot, gribot taču mazmeitu, otra sāka spekulāciju par ģimenes vīriešu gēniem, cik tiem ir skarbs liktenis, kāds vārds jāizvēlās. Tas viss šķita tika nevajadzīgi, ka šoreiz nolēmām – nē, mēs neteiksim, lai arī zinām.
Protams, tas nemazina apkārtējo vēlmi uzzināt, kas gan mīt manā puncī. Smejoties pat esam teikuši, ka sarīkosim totalizatoru, lai katrs, kurš vēlās, varētu likt likmes par dzimumu, dzimšanas datumu un vārdu. Protams, kad sakām, ka nezinām, kas būs, pārējos valde neticība un tiek paziņots, ka mēs noteikti melojam, jo to taču nevar nezināt. Mūsdienās esot tik moderna tehnika, ka bērna dzimumu var uzzināt gandrīz vai vēl pirms viņa ieņemšanas (pārspīlēju, protams), bet tuvu tam ir. Visi gudrie prāti min, pēta mana vēdera formu, sejas ādas kvalitāti, matu biezumu un nelabumu biežumu, pēc tā arī nosakot savas prognozes.
Mēs par to visu tikai pasmejamies. Lai jau tiek, ja tik ļoti gribās!
Atzīšos, ka esam pārējiem arī nedaudz sastāstījuši pasakas par mazuļa potenciālo dzimšanas datumu, visiem norādot divas nedēļas vēlāku datumu. Tas ar nolūku, lai ģimenes locekļi, draugi un kolēģi jau pirms laika nesāktu bakstīt un prasīt, nu, kur tad ir, šodien taču dakteres noteiktais datums?!? Mēs to esam darījuši ar gudru ziņu.
Mēs gaidām 4 mazuli un apkārtējo interese ir milzīga,vai tad beidzot būs meita,jo visi ir dēli. Paši esam nolēmuši,ka dzimumu neatklāsim nevienam.Lai kā citiem gribam iestāstīt,ka dzimumam nav nozīmes,tad vienmēr saņemam atbildi,ka mēs noteikti gribam meitu,jo dēli jau ir. Tad nu tagad mani novērtē-cik smuka vai nesmuka esmu,kāda forma puncim.
Un dzemdību datumu arī neatklājam,tik nosaku,ka šajā gadā iekļausimies.
Tieši tā. Mums arī visi gudri māca, ka tagad vajag māsiņu, un, kas trakākais, neliek mūsu puikam mieru, pratinot, ko viņš grib labāk.
Arī esmu dzirdējusi, ka par suņiem tā saka - ka vārdā jābūt R burtam. To par puikām kāds jokdaris izgudrojis 😃
Tad jau sanāk, ka visi Jāņi ir baigās lupatas, jo nav R 😀
Stringel, parasti esmu dzirdējusi, ka burtam R jābūt suņu vārdos, lai tie būtu kārtīgi mājas sargi. Kāpēc bērna vārdā? Lai viņi negantāki un niknāki? 😃
Par matiem arī man pirmajā grūtniecībā mamma daudz borēja, jo tos griežot bērnam prātu apgriezīšu, un matus arī nedrīkstot krāsot. Nezinu gan, vai es būtu laimīga grūtniece, ja visu to muļķību dēļ būtu staigājusi ar nekoptiem matiem.
Par tiem vārdiem pateici tik precīzi 😀
Mums arī ar pirmo bija līdzīgi - tādu vārdu nedrīkst, jo tie dzērāji, tādu arī nē, jo tiem visiem grūts liktenis utt.
Es teicu gan īsto datumu, gan dzimumu - bet, ja zinātu, ka var uzrauties uz stulbiem komentāriem un zvanīšanos nelaikā, arī neteiktu patiesību.
Tracina pārspriedumi par dzimumiem, komentāri par bērnu skaitu.
Grūtniecēm parasti pajautāju par dzimumu, atvainojoties par ziņkārību, bet nu nekad neteiktu kaut kādus "ak, vai..." Viņām ir izvēle atbildēt "tad jau redzēs, kad piedzims" 😀 nu, ja kāds neliekas mierā pēc tādas atbildes, tad viņš ir nepieklājīgs rupeklis.
Neteicām neko par vārdiņa izvēli, jo manai ģimenei raksturīgi ir izteikt visādus viedoklīšus par gaidāmu bērnu vārdiem. Gribēju aiztaupīt sev klausīšanos visos tajos "ak, mums pagastā bija viens [plānotais vārdiņš], nodzērās, man [plānotais vārdiņš] vienmēr saistās ar viņu". Nu priekš kam kaut ko tādu ļurināt, nudien nesaprotu 😃