Jauns - sliktākais draugs - frustrācija!

32. nedēļa strauji tuvojas beigām, un mūsu mājas ir apciemojis jauns viesis - frustrācija. Tā nav nākusi ciemos nedz pie bērniem, nedz pie mīļotā vīrieša, bet pie MANIS! 

Tā katrā mazā brīdī piebaksta man pie sāniem - atgādinot, ka nekur nav aizgājusi. Viena nenomazgāta karote, zeķes, kas ir uzliktas uz veļas kastes nevis veļas kastē, bērni, kuri labprātāk dzīvo istabā, kas izskatās kā rīsu fabrikas sprādzienā, un visam pa vidu kaķis - kas bez jebkāda pamata sāk nakts vidū pilnā rīklē bļaut pa visu māju. 

Miegs, nomierinošas tējas, meditācijas - NEKAS nepalīdz aizdzīt šo viesi. Ne sekundes miera. Ne brītiņa - bez spriedzes sajūtas. Vakar secināju, ka nu ir par daudz - es to vairs nespēju! Nespēju paciest šo frustrāciju - nespēju kontrolēt savas dusmu lēkmes, no kurām mājās dabū ciest visi. Tad nu pēc garas sarunas ar mīļoto vīrieti - mēs esam atraduši iespējamo variantu, kā vismaz uz laiku apturēt šo nemieru ..

Sestdien vakarā, abi zēni tiks transportēti pie omes. Viņa zin kā tikt galā ar abiem reizē - lielā pieredze ar bērniem - un dzelzs nervi, ak .. kā es gribētu tagad no viņas viņus aizņemties. Svētdien došos pagulēt piena vannā, un pēc tam sekos - kā reklāma vēstī - relaksējošā masāža grūtniecēm. Kamēr es tikšu apčubināta, bērni pavadīs laiku ar savu tēvu un man beidzot būs miers apkārt. Ne kaķu, ne zeķu, pilnīgi NEKĀ! 

Gardas pusdienas ārpus mājas, neliela diendusa mājās klusumā, un tad jau vakarpusē varēs braukt pakaļ mazajiem aktīvistiem. 

Ļoti ceru, ka mūsu plāns izdosies - savādāk ik pa laikam jūtu piezogamies un pie loga klauvējam arī nākamo ciemiņu - izmisumu. Abus vienā mājā ielaist - es fiziski un emocionāli nevaru atļauties. 

Kā Jums izdodas cīnīties ar aizkaitinātību? Varbūt ir kāds padoms, kas varētu man palīdzēt?! 

Miera un bez stresa pilnu dienu vēlot,

Kristiāna. :)