GAIDĪBAS. SAJŪTAS. PĀRDOMAS: Iedvesmojoša un vērtīga tikšanās

Pēc gaidību pirmā trimestra atguvusies, es sāku vēl vairāk izvērtēt kā un ar ko pavadu savu vērtīgo laiku. Pirmkārt tāpēc, ka nogurums tik un tā iestājas ātrāk nekā pirms gaidībām, otrkārt tāpēc, ka gaidībām ir atvēlēti tikai 9 mēneši. Man šoreiz ir vēlme uzsvērt „tikai“, jo laiks paskrien ātri, bet gatavošanās dzemdībām ir nopietns un rūpīgs darbiņš.

Šo atziņu es apguvu pavisam nesen, satiekot brīnišķīgu sievieti, trīs bērnu mammu un PEP mammu Līgu Zelmeni-Laizāni. Man viņa ir iedvesmas mamma. Un nebūt nav tā, ka abas iepriekšējās reizes es nebūtu dzemdībām gatavojusies, bet, ja es būtu zinājusi visu to, ko uzzināju no Līgas, noteikti būtu darījusi citādāk. Laiki bija citi un manas zināšanas tāpat līdz ar to skatīsimies uz priekšu. Tāda ir mana apņemšanās.

Ar Līgu mēs iepazināmies jau kādu gadu atpakaļ, kad viņai piedzima trešais bērniņs un Silk&milk apģērbs bija viņai noderīgs. Tikai nesen kādā kopīgā pasākumā es uzzināju, ka Līgas trešais mazulītis ir nācis pasaulē pavisam dabiskās dzemdībās pēc mammas divu ķeizaru pieredzes ar iepriekšējiem bērniem. Man tas bija atklājums, ka tas vispār ir iespējams un Latvijā tiek pieļauts.

Mans gadījums ir ļoti līdzīgs, pirmā meitiņa nāca pasaulē ar ķeizaru. Es tā negribēju, bet tā sanāca. Otro mazulīti gaidot, mani jau brīdināja, ka ķeizaram parasti seko ķeizars. Mana pārliecība, ka spēju dzemdēt pati nebija atjaunojusies un ārsta norāde par plāno rētu biedēja vēl vairāk. Ķeizars. Ir pagājis laiks un manā apziņā daudz ir kas mainījies. Izpratne par dabisko dzemdību nozīmi bērna un mammas dzīvē ir paplašinājusies. To visu atklāt tagad nevarēšu, bet izdalīšu tagad divus būtiskus aspektus. Sievietes spēja pašai dzemdēt ļoti ietekmē viņas pašvērtējumu. Lai arī cik pašpārliecināta es būtu bijusi, pēc ķeizargriezieniem kaut kas mainījās – es kaut ko nevarēju izdarīt, kā gribēju, kā bija paredzēts- es nevarēju pati piedzemdēt. Šis fakts iesēžas kaut kur dziļi dziļi.

Otra būtiska lieta-dabiskas dzemdības vai ķeizars ietekmē arī bērna tālāko attīstību un pārliecību par sevi. Apmeklējot lekcijas par bērna emocionālo audzināšanu un „Mans bērns-mans skolotājs“ es atklāju, ka ar ķeizaru dzimušie bērni ir mazāk pašpārliecināti, mazāk apņēmīgi izdarīt paši un vairāk gaida no pasaules tās „lielās rokas“, kas izcels viņu no „ligzdiņas“, apejot dabisko cīņu dzemdību ceļos.

Un es nekādā gadījumā negribu sevi vai kādu citu vainot par izdarītu ķeizaru. Tā ne vienmēr ir mūsu apzināta un brīva izvēle. Man ir pazīstama pēcoperācijas ārstniecības iestāžu darbinieku nevērīgā vai pārmetošā attieksme „vieglā ceļa gājēja“. Operācija, lai arī cik tā ārstiem šķiet maznozīmīga, ir un paliek operācija. Bailes-sāpēs-ilgstoša atlabšana. Manā mūžā tā bija pirmā saskare ar slimnīcām un operācijām. 

Atgriežoties pie manas iedvesmas, es vēlos dalīties ar dažiem Līgas ieteikumiem gaidību laikam:

• Izmantojiet gaidību laiku maksimāli, lai palīdzētu sev un savai ģimenei sagatavoties jaunajiem apstākļiem,
• Izdariet maksimālo, lai pēc tam nav nožēlas, ka kaut ko nepamēģinājāt vai nezinājāt.

• Vai esi apzinājusi visa veida dzemdēšanas iespējas, vietas un pieredzes?
• Vai esi satikusi vismaz 3 vecmātes, lai būtu droša, ka izvēlētā ir tieši Tev vispiemērotākā?
• Vai esi aptvērusi, ko dara un ko var saņemt no dūlas, vecmātes, dakteres un ko no PEP mammas?
• Vai esi domājusi par aromterapiju un homeopātiju, kā tās Tev var palīdzēt?
• Vai zini par Rebozo lakatiem, slingiem un masāžām, kas var palīdzēt gan gaidībās, dzemdībās un pēcdzemdību periodā? 

Šie ir tikai daži punkti, par ko ir vērts padomāt. Atbilde – es to visu zinu,visbiežāk ir pašattaisnojumu meklēšana, nevis patiesība. Tālākā rīcība atkarīga no mums pašām. Es noteikti paplašināšu savu redzesloku, zināšanas un pieredzi, lai justu drošu un pamatīgu aizmuguri – gatavību skaistām un dabiskām dzemdībām.