Grūtniecība un veģetatīvā distonija

Mūsdienu laikmeta slimība veģetatīva distonija ir arī grūtniecēm un jaunajām māmiņām. Tāpēc Māmiņu klubs sarunā ar Māmiņu kluba speciālisti, psiholoģijas zinātņu doktori un kognitīvi biheiviorālo psihoterapeiti Diānu Zandi noskaidro, ko darīt grūtniecei vai jaunajai māmiņai, lai veiksmīgāk tiktu ar to galā.

Veģetatīvajai distonijai un tās biežākajai izpausmei panikas lēkmēm pamatā ir trauksme un pārslodze. Traucējuma attīstības pamatā vienmēr ir biopsihosociālu faktoru mijiedarbība. Daļa cilvēku ir jūtīgāki nekā citi bioloģisku iemeslu dēļ – viņi fizioloģiskā līmenī jūtīgāk reaģē uz apkārt notiekošo. Tajā pašā laikā, ja cilvēks dzīvo veselīgu dzīves veidu, adekvāti izvērtē notiekošo, rūpējas par stresa vadību un līdzsvaro darbu ar atpūtu, tad bioloģiskais jūtīgums vairs nespēlē tik lielu lomu. Risku pastiprina arī psiholoģiski faktori - ne jau no dzimšanas bērni uztver dzīvi trauksmaini, bet gan dzīves laikā iemācās to tā uztvert - sākotnēji no vecākiem pārņemot trauksmi, vēlāk jau negatīvi reaģējot uz dzīves problēmām, uzņemoties pārāk daudz, vēloties visu izdarīt vislabāk vai gribot visu – māju, mašīnu, ģimeni uzreiz. Māmiņas var satraukties, par to, vai ir pietiekami labas mammas, bet bērnam pietiek ar parastu, normālu mammu, nevis vislabāko, visspējīgāko un reizē visnoslogotāko. Protams, arī sociālajiem faktoriem ir nozīme – nepietiekams sociālais atbalsts, bezdarbs, sliktas partneru attiecības var sekmēt to, ka jaunajai vai topošajai māmiņai ir augstāks trauksmes līmenis. Tomēr svarīgi saprast, ka ne katrs cilvēks, kuram ir augsta riska pakāpe, arī cieš no veģetatīvās distonijas vai panikas lēkmēm.

Lai gan grūtniecība ir īpašs laiks, tomēr svarīgi saprast, ka to ir iespējams pavadīt relatīvi mierīgi, pārmērīgi neraizēties par visu, kas “var notikt”, neuztvert grūtniecību kā kaut ko ārkārtēju, bet dzīvot parastu, normālu dzīvi. Grūtniece joprojām ir pieaugusi sieviete, kurai nav vajadzības grūtniecības laikā pagūt saņemt visu līdz šim nesaņemto mīļumu un uzmanību. Grūtniece ir topošā māmiņa, kura gaida un pēc tam dzemdē savu bērniņu, kurš būs jāaudzina. Svarīgi uz šo jauno lomu skatīties reālistiski, neidealizējot to un arī pārmēru nesatraucoties par iespējamām grūtībām. Grūtības ir daļa no dzīves, un tās jārisina, nevis par tām jāuztraucas. 

Tā kā grūtniecības laikā, sevišķi tuvojoties dzemdībām, trauksmes līmenis parasti nedaudz paaugstinās, grūtniecei jo īpaši ir jāievēro elementāra psihohigiēna – līdzsvarota slodze, nepārstrādāšanās, fiziska izkustēšanās. Būtībā tā ir elementāra veselīga dzīvesveida ievērošana. Noteikti nevajag lasīt daudzos rakstus internetā par šausmīgajām dzemdībām, labāk tā vietā apmeklēt sagatavošanās kursus topošajām māmiņām, kur speciālisti palīdzēs reālistiski sagatavoties šim notikumam.

Ja grūtnieci vai māmiņu piemeklē panikas lēkmes, tās svarīgi nedramatizēt, bet uzmeklēt kvalificētu speciālistu, kas iemācīs sievieti kontrolēt lēkmes, veselīgi uz tām reaģēt, tādējādi lēkmes samazinot. Tas ir traucējums, kas var skart ikvienu, bet ar ko nav nepieciešams sadzīvot un ciest visu mūžu. Jo ātrāk meklēsiet un saņemsiet palīdzību, jo vieglāk arī varēsiet no tā atbrīvoties.

Viena no šobrīd pasaulē visefektīvākajām metodēm kā iemācīties samazināt trauksmi un panikas lēkmes, ir kognitīvi biheiviorālā psihoterapija. Tā palīdz iemācīties dzīves notikumus novērtēt  reālistiski un rīkoties atbilstoši situācijai, tādējādi samazinot trauksmi, nedrošību un samazinot arī lēkmes. Ir nepieciešams normāls līdzsvars dzīvē – un par to esam atbildīgi mēs katrs pats. Ar augstām prasībām pret sevi, citiem un dzīvi kopumā, ar pārmērīgu raizēšanos, mēs sekmējam veģetatīvo distoniju. Ja grūtniece vai topošā māmiņa saskaras ar kādām problēmām, ar kurām nespēj tik galā, ir svarīgi nevis censties tās pārlaist pāri, pārdzīvot vai mēģināt no tām izvairīties, svarīgi ir mācēt atrast risinājumu.