Grūtniecība un darba likums

Sakarā ar plānoto ģimenes pieaugumu, šodien beidzot informēju savu darba devēju par šo faktu. Par laimi, man ir ļoti saprotošs darba devējs, kas jau iepriekš bija šo faktu pamanījis, taču nebija devis mājienus.

Man vienmēr ir licies kutelīgs šis jautājums, jo nekur un nevienā likumā nav teikts, kad ir jāinformē darba devējs par grūtniecības faktu. Tas laikam ir atkarīgs no pašas sievietes un viņas attiecībām ar darba devēju un izpratnes par ētisku rīcību. Manuprāt, ir svarīgi šo faktu darba devējam pateikt ne vēlāk kā otrā trimestra beigās, lai darba devējs var šo faktu “sagremot” gan no morālā, gan no fiziskā aspekta, t.i., atrast aizvietotāju. Līdz pirmā trimestra beigām gan esmu vairījusies kādam stāstīt par grūtniecību, jo tas ir laika posms, kad var gadīties dažādi sarežģījumi.

Skaidrs, ka katram darba devējam darbinieces fakts par grūtniecību sagādā jaunas galvassāpes – jāmeklē aizvietotājs no esošo darbinieku vidus vai jāpieņem darbā jauns darbinieks. Darba devējs riskē ar to, ka darbs uz kādu brīdi var pat apstāties vai kļūt nekvalitatīvs (kamēr mācās esošais vai jaunais darbinieks).

Neskatoties uz šiem pārbaudījumiem, darba devējam un arī darba ņēmējam ir jāievēro Darba likums, kurā tik regulētas darba tiesiskās attiecības. Viens no galvenajiem punktiem, ko nosaka Darba likums, ka: “Mazāk labvēlīga attieksme grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma, vai atvaļinājuma bērna tēvam piešķiršanas dēļ uzskatāma par tiešu diskrimināciju atkarībā no personas dzimuma.”

Protams, Darba likums arī nosaka, ka darba devējs var pieņemt dažādus lēmumus par labu grūtniecei, piemēram, uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā darbā, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību, tikai pamatojoties uz ārsta atzinumu. Tas, ka darbiniecei ir izteiktas grūtniecības aprises, vēl nenodrošina “atlaides” darbā.

Kā arī visi lēmumi, piemēram, darba komandējums, virsstundu darbs, ir jānoformē rakstveidā ar grūtnieces piekrišanu. Vēl svarīgs punkts, ko nosaka Darba likums, ir: “Darba devējs nodrošina iespēju grūtniecei atstāt darba vietu, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika.”

Darba likuma 154.panta “Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums” 1.punkts nosaka, ka grūtniecības atvaļinājumu — 56 kalendāra dienas un dzemdību atvaļinājumu — 56 kalendāra dienas aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām.

Šā paša panta 2.punkts nosaka, ka sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz 12.grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.

Šā paša panta 3.punkts nosaka, ka grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī tad, ja dzimuši divi vai vairāki bērni, sievietei piešķir 14 dienas ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to dzemdību atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.

Šā paša panta 4.punkts nosaka, ka atvaļinājumus, kas piešķirti sakarā ar grūtniecību un dzemdībām, ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā neieskaita.

Šā paša panta 5.punkts nosaka, ka sievietei, kura izmanto grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar sievietei ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Ļoti ceru, ka Latvijā ir darba devēji un darba ņēmēji, kas ievēro Darba likumā rakstīto, jo nezināšana neatbrīvo no atbildības. Otrs, šajā laika posmā, kad sieviete ir īpaši jūtīga (gan emocionāli, gan fiziski), ir svarīgi zināt savas tiesības un pienākumus, lai nerastos liekas domstarpības un nepatīkami brīži darbā.

Lai visiem skaista diena, Gucci123

P.S. pexels.com