Grūtniecība: Bērni ar mazu vecuma starpību

Bērniņi ar mazu vecuma starpību? Ir gan savi plusi, gan mīnusi. Šobrīd savu otro bērniņu pasaulē gaida māmiņa, kura savu stāstu uzticēja mums. Pārsteidzošākais, ka ceļš līdz pirmajam bērniņam nebija ātrs, taču drīz vien pēc meitiņas piedzimšanas pieteicies otrs mazulis.

Tālāk savu stāstu lai stāsta pati māmiņa...

Nezinu kādēļ, bet gribējās pastāstīt un rast mieru sevī. 
Mājās dzīvojās meita, kurai ir deviņi mēneši. 
Bet esmu otra bērniņa gaidībās. 
Kas šķiet tik neiespējami. 

Pirmā grūtniecība bija neveiksmīga, ilgi mēģinājām, gadus divus, bet sanāca ārpus dzemdes, dakteri teica, ka olnīcas ir ciet, viss ir slikti, tāpēc ar medikamentiem grūtniecība tika pārtraukta. Ārsti pus gadu lika nogaidīt, bet pēc tam meklēt speciālistu, kurš pārbaudīs olnīcu caurlaidību. 

Pagāja pieci mēneši, vēl nebiju aizgājusi uz pārbaudi, un tikai vajadzēja vienu reizi, kad pieteicās meita. Dakteri brīnījās, kā tā, ja, olnīcas bija ciet. 

Grūtniecība noritēja ļoti viegli, dzemdības bija ātras un ļoti fantastiskas, meita piedzima mierīga, bērns kā pasaka. Visi tikai teica, ka mums ir paveicies ar tik mierīgu meiteni. Drīz vien pēc dzemdībām saslimu, ilgi ārstējos. Veselība bija ļoti švaka. 

Aizejot pie ginekologa uz pārbaudi, atkal tas pats: “Jums ir olnīcas ciet, cistas, otrs bērns tikai pēc olnīcu tīrīšanas.”  Un te atkal pus gads paiet, un atkal viena reize, un ir pieteicies otrs bērniņš. Dakteri šausminās un brīnās. 

Mājās ir jau deviņus mēnešus jauna meitiņa, drīz būs otrs bērniņš.

Pati satraucos gan par veselības stāvokli, gan par to, ka izkrītu no darba tirgus vairāk kā trīs gadus, kā arī to, kā būs, jo meitai būs tikai  viens gads un četri mēneši, kad ienāks ģimenē jau otrs bērniņš. 
 

Un ja otrs būs pilnīgi pretējs tam, kā bija mums ar meitu? 
Kā atrast laiku sev, vīram, vecākajam bērnam un jaundzimušajam? 
Vai tiešām tik maza starpība starp bērniņiem ir kas traks? 

Un kā lai rod iekšējo mieru, ja visi apkārt šausminās un saka, ka tas būs ļoti grūti?