Gatavošanās turpinās – Klaudijas Hēlas nodarbības „Pozas un elpošana“ apmeklējuma atziņas

Visas šā gada dzimšanas dienas nu ir nosvinētas, atlikusi vairs tikai viena –šogad pati pati svarīgākā un gaidītākā – mana bērniņa piedzimšana un mana atdzimšana līdz ar to. Ir atlikušas vairs tikai pāris nedēļas, manī ir jūtami spēka pieplūdi, gribas vēl tik daudz izdarīt un paspēt... Savus gaidību grūtumus esmu tik ļoti pieņēmusi, ka izbaudu šo laiku pilnībā. Negulētās naktis, agros rītus esmu izmantojusi dažādām savām nodarbēm un guvusi no tām gandarījumu, ļāvusies diendusām un sevis lutināšanai.

Vai tiešām nevienā brīdī nav grūti, neērti, smagi, sāpīgi... ir, bet ar notiekošā apzinātu pieņemšanu tam nepatīkamajam netiek pievērsta tāda uzmanība, lai to dikti analizētu. Zinot, ka ar veselību man ir viss kārtībā, uzmanība tiek novirzīta uz to patīkamo šajā procesā – bērniņa gaidīšanu un satikšanās svētkiem. Un es ticu, ka šis princips strādā arī dzemdībās- lai cik grūti tas būtu, uzmanība jāvelta savam bērniņam, mūsu pirmajai tikšanās reizei.

Lai iekšējais miers būtu pilnīgs, protams, ir svarīgi veikt visus sagatavošanās darbus – dzemdību soma man tagad sakrāmēta, tik daži sīkumi jānopērk, dzemdību meditācija pielāgota, dzemdību plāns rakstīts un pārrakstīts...

Kā vienu no svarīgajiem sagatavošanās darbiem jau savlaicīgi biju ieplānojusi nodarbību pie Klaudijas Hēlas Māmiņu klubā par dzemdību pozām un elpošanu, kurp devos kopā ar savu Kasparu. Klaudija ir brīnišķīga, īstais cilvēks un īstajā vietā. Viss, ko viņa teica, manī atsaucās, viņas humors uzjautrināja un pozu ieņemšanas procesu pāros padarīja interesantu un amizantu. Es no sirds iesaku šo nodarbību māmiņām apmeklēt un, jo īpaši, kopā ar vīru. Nodarbības divu stundu laikā Klaudija pateica daudz vērtīgas informācijas, kas sakārtoja manas esošās zināšanas un papildināja tās, un noteikti bagātināja arī Kaspara izpratni par to, kam mēs gatavojamies un kā to labāk darīt. 

Un viena no būtiskākajām atziņām, kurai es no sirds ticu – bērniņu var dzemdēt viegli, to var izelpot, tas ir tik vienkārši, tik vajag atrast  savu dziļo un jaudīgo elpu, vajag atlaist prātu un kontroli, atbrīvot sevi un ļauties sajūtām, ieklausīties sirdī un uzticēt mazulīti šai pasaulei. Viņš ir nācis to piedzīvot.

Un paralēli tam, ņemot vērā visus augstāk minētos nosacījumus, tam ir rūpīgi jāgatavojas. Kā viens no maniem lielākajiem ieguvumiem no šīs nodarbības ir Klaudijas uzticēto mājas darbu pildīšana- katru dienu atkārtot visas pozas un elpošanu. Mums pārī nesanāk šos trenniņus veikt katru dienu, bet vismaz katru otro dienu mēs cītīgi izejam cauri pierakstītajām pozām, par ko Kasparam esmu ļoti pateicīga. Mans ķermenis sāk labāk saprast darāmo, sasaucas iekšējie procesi ar ārējiem prāta virzītajiem. Un kā viens liels bonus ir tā bauda jau tagad piedzīvot lutināšanu ar masāžām un glāstiem, ko pie kontrakciju viļņiem nez vai spēšu tik ļoti novērtēt.

Pateicoties savai dūlai Līgai Giniborgai, man bija iespēja vēl detalizētāk izprast pozu nozīmi un ietekmi, sadalīt tās atvēršanās un izstumšanas fāzei, kas būtiski atšķiras.

Pieteikšanās kursiem šeit->>>

Atvēršanās fāzē, kad ir svarīga relaksēšanās, ir ērti palikt guļus uz sāna, dziļi izelpojot ar diafragmu (tas ir šķērsām novietots muskuļu slānis, kas nodala krūšu dobumu no vēdera dobuma) un vēdera taisno muskulatūru virzīt mazulīti uz leju. Tāpat arī sēdus pozas uz bumbas ir tīkamas, jo var veikt nelielu šūpošanos, gurnu apļošanas kustības. Savukārt izstumšanas fāzē bumba noderēs vairāk vīram atbalstot māmiņu citās pozās.

Atvēršanās fāzē svarīga ir pilnīga atslābināšanās, augošo kontrakciju pieņemšana un atvēršanās gan vizualizācijās, meditācijās, gan ķermeniski palīdzot sev ar elpošanu un pozām. Nedrīkst aizmirst par žokļa un astes kaula atslābināšanu, jo tie darbojas kā tādi atslēgas instrumenti dzemdes kakla darbībām. Dzemde ir liels muskulis un tas strādā, lai izstumtu bērnu. Ar to jāsadarbojas, tam jāļaujas, tam jāelpo, jo vairāk skābekļa, jo tas mazāk sasprindzis un labāka ir tā darbība... nesāpīgāka. Dzemdej saraujoties, elpošanas paņēmieni, kas prasa prāta līdzdalību, palīdzēs novērst domas. Lēna un dziļa elpošana atvieglos asinsriti un iedarbosies nomierinoši, taupot spēkus izstumšanai un vairos pašpaļāvību procesam.

Izstumšanas fāzē ir jāgatavojas daudz spēcīgākam un enerģiskākam darbam – apzinātai stumšanai saskaņā ar kontrakcijām, ļaujot tām darīt savu darāmo un maksimāli izmantojot tās. Līdz ar to slinkot nevar, atslābināšanās notiek tikai starp kontrakcijām. Vienas kontrakcijas laikā, kas izstumšanas fāzē ilgts 1 minūti, ir jāizelpo maksimāli jaudīgi 3 reizes. Tam palīdz elpas dozēšana, cieši savelkot lūpas smalkā trubiņā, pa kuru gaiss plūst laukā lēnām. Ar viļnveida smalkās trubiņas izelpu var vēl palielināt spiedienu uz vēdera lejasdaļu, vizualizējot balonu, kas aizmucis piepūšanas brīdī un lido pa spirāli augšup un lejup. Šī visa, protams, ir apkopotā informācija, mans mācību materiāls, kā būs praksē varēšu pastāstīt pēc tam.

Kā noslēdzošo būtiskāko aspektu, ko uzzināju no Klaudijas Hēlas, vēlos atzīmēt  - bērniņa palaišanu, par ko līdz šim brīdim nebiju aizdomājusies. 

Svarīgi ir mātei jau savlaicīgi noskaņoties un tad sajust, ka izvēlētajā vietā un laikā viņa spēj savu bērniņu palaist, atdalīt no sevis.

Es sevī saskatīju to egoismu, ko izjūt katra māmiņa mazuli auklējot savā klēpī pirms dzemdībām- viņš ir tikai mans, viņam te ir vislabāk. Tā ir jau mana pieķeršanās un pirmā atlaišana notiks piedzimšanas brīdī – es uzticēšu savu mazulīti klātesošajiem cilvēkiem, palaidīšu drošā un mīlošā vidē starp siltiem un milošiem skatieniem, gādīgām rokām. Bet ne uz ilgu laiku! Man un mazulītei tas ir svarīgi- vismaz vēl divas stundas pēc dzemdībām saglabāt ķermenisko kontaktu. Tad var būt kāda neliela pauze, mazulīša nodošana tēvam uz krūtīm, lai viņš vēl joprojām uzņem mūsu mikrofloru un stiprna savu imunitāti, kāmēr es izkāpšu no dzemdību vannas. Es noteikti vēlos pēc iespējas ātrāk atgūt mazo brīnumiņu pie sevis, lai ieelpotu viņas smaržu un dotu/justu dzīvības siltumu.

Tā kā katra pirmā reize ir kaut kas īpašs, mazuļa zemapziņu veidojošs – es vēlos, lai saģērbšanu veiktu bērniņa tētis. Un man priecē tas, ka Kaspars ir tam noskaņojies.

Tās būs mūsu patiesās sajūtas turot, auklējot un ģērbjot viņu. Pat satraukums ir mīlestības izjūtu atspulgs, un mazulim tas ir daudz svarīgāks par tehniski pareizu, ātru, veiklu procesu, ko varētu realizēt vecmāte vai dūla. 

Es patiesi vēlos šo dzimšanas dienu izbaudīt no sirds, izbaudīt to gandarījumu par labi padarītu darbu, par skaistu piedzimšanu, par pilnvērtīgu sagatavošanās procesu.

Mana pārliecība, ka es varu dzima līdz ar gaidību sākumu, bet nu tā ir augusi un briedusi. Mīļoto cilvēku atbalsts un iesaistīšanās to ir dubultojusi. Iekšējais miers un labsajūta iet roku rokā, ļaujot man tuvoties savam pilnbriedam saulainos apstākļos.  Novēlu tikpat baudpilnas gaidības katrai topošai māmiņai.