Gatavojoties bērna piedzimšanai, pārrunājiet ar partneri savas gaidas!

Gatavojoties bērna piedzimšanai, pārrunājiet ar partneri savas gaidas!

10. Jan 00:01 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Gaidot mazuli, noteikti esam iztēlojušies, cik lieliska un skaista būs dzīve pēc bērniņa piedzimšanas. Mēs esam uzbūruši skaistu ainu, taču, diemžēl, realitāte ne vienmēr atbilst mūsu iztēlotajām pozitīvajām gaidām. 

Par krīzi pēc mazuļa piedzimšanas un to, kā to mazināt, stāsta Māmiņu Kluba Vecāku skolas psihoterapeite Diāna Zande.

Krīze rodas brīdī, kad mūsu dzīvē notiek izmaiņas, kuras prasa jaunu pielāgošanos un problēmu risināšanas stratēģiju, jo līdzšinējā stratēģija vairs nedarbojas. Kā norāda Diāna Zande, krīzi var sekmēt gan zaudējums, gan lomu maiņa un arī lomu konflikts.

Partnerttiecībās viena no pirmajām krīzēm ir brīdī, kad piedzimst pirmais bērniņš, jo līdz tam esam varējuši plānot un noteikt savu laiku, taču pēc bērna piedzimšanas viss ir savādāk. Bērnam piedzimstot attiecībās arī krītas apmierinātība vienam partnerim ar otru, taču tajā pašā laikā paaugstinās pāra spējas risināt problēmas.

“Piedzimstot bērnam neatgriezeniski kļūstam pieauguši un vairs nekad nevarēsim būt tādi, kādi iepriekš. Tas nenovēršami ir zaudējums, jo iegūstam bērnu, bet zaudējam brīvību,” skaidro psihoterapeite. 

Pielāgošanās prasa laiku

Jau grūtniecības laikā, kad mainās ķermenis, sieviete sāk pielāgoties savai jaunajai lomai, aizvien lielāku fokusu liekot uz vēl nedzimušo mazuli. Pielāgošanās izmaiņām gan katram no partneriem notiek atšķirīgā veidā. Sieviete tām daudz intensīvāk pielāgojas caur ikdienas aprūpi, taču vīrietis – caur rotaļāšanos un jauno atbildību. Tiesa, ņemot vērā, ka sieviete ar bērnu pavada 24 stundas diennaktī septiņas dienas no vietas, viņai ir vieglāk nekā vīrietim pielāgoties pārmaiņām, kuras līdzi nes bērna piedzimšana, taču tā nav vienmēr, jo izaicinājumi pēc kļūšanas par vecākiem ir daudz.

Ar kādiem izaicinājumiem saskaras jaunie vecāki?

  • Pārslodze – kamēr citiem no malas patīk sniegt padomus, ka bērns jau to vien darīs, kā gulēs, tā nebūt nav. Katrs mazulis ir atšķirīgs, un tikpat atšķirīga var būt arī vecāku slodze.
  • Miegs – miega trūkums ir ekstremāls. Lai arī cik daudz sieviete būtu gulējusi grūtniecības laikā, miegu nevar izgulēt uz priekšu. Negulētās naktis rada aizkaitināmību, grūtības koncentrēties un bieži vien sieviete savu nogurumu izgāž uz vīrieti.
  • Laiks sev un pārim – pēc mazuļa piedzimšanas notiek attiecību pārkārtošanās, jo pietrūkst laika, lai dzīve ritētu tāpat, kā līdz bērna piedzimšanai.
  • Fiziskais kontakts pēc bērna piedzimšanas samazinās vairāku iemeslu dēļ – sieviete pēc dzemdībām grib samīļoties, bet viņas seksualitāte guļ, taču vīrietis katru sievietes apskāvienu var pārtulkot kā vēlmi pēc aicinājuma uz seksu. Tā var rasties apburtais loks, jo sieviete vairs nevēlas pieskarties vīrietim un partneri sāk noslēgties.
  • Komunikācijas pārvēršas par ikdienišķiem jautājumiem.
  • Finansiālās grūtības – daudzi pāri izjūt, ka bērnam piedzimstot izdevumi kļūst par ikdienu.
  • Atbalsta sistēma – daudzi to neizmanto, uzskatot, ka ar visu jātiek galā pašiem.
  • Bērna faktors.
  • Sacensība – kuram grūtāk? Nereti partneri savā starpā sacenšas, kurš ir vairāk noguris – vai sieviete, pavadot visu dienu ar bērnu, vai arī vīrietis, kurš visu dienu bijis darbā. Partneri var sākt cīnīties, lai pierādītu, kuram ir grūtāk, un saņemtu no otra atbalstu. Šeit gan der atcerēties, ka grūti ir abiem un neviens negrib otram sliktu, partneri vēlas vienkārši izdzīvot.

Kas traucē?

Partneri mēdz iztēloties, kāda būs dzīve pēc bērniņa piedzimšanas, taču nekad nav iespējams iepriekš paredzēt, kāds būs mazais bērniņš – cik viņš būs nervozs, cik ļoti viņam sāpēs vai nesāpēs vēderiņš un cik mierīgi viņš gulēs naktīs.

“Bieži vien krīze attiecībās rodas, jo saceramies labajam un pēc tam viļamies,” saka Diāna Zande, piebilstot, ka nevaram vilties otrā cilvēkā, jo mēs viļamies savās gaidās, kas ir cerības un fantāzijas nevis apsolījums. 

Diāna Zande teic, ka pastāv pozitīvās un negatīvās gaidas. Piemēram, pozitīvās gaidas ir fantāzija, ka būt vecākiem ir viegli un skaisti, partneris mani atbalstīs tā, kā es to iztēlojos, mēs domāsim pozitīvi un viss būs labi. Speciāliste gan norāda, ka šīs gaidas mēdzam sevī iztēloties, pat neapvaicājoties, ko par to domā partneris, tāpēc viņš var pat nenojaust, ka esam iztēlojušies, ka pēc mazuļa piedzimšanas partneris katru vakaru gatavos vakariņas un izpildīs citas mūsu iztēlotās vēlmes.

Tajā pašā laikā var būt arī negatīvās gaidas. Piemēram, ka netikšu galā dzemdībās, zīdīšana neizdosies, zaudēšu savu figūru u.tml.

Lai izvairītos no problēmām, kuras līdzi nes pozitīvās vai arī negatīvās gaidas, noskaidro, kādas ir partnera gaidas, lai mazuļa ienākšana ģimenē nestu līdzi reālistiskas gaidas.

Domājot par to, ka bērniņa piedzimšana nesīs izmaiņas dzīvē, pārrunājiet ar partneri par to, kāda būs jūsu ikdiena? Ko darīsiet, nedarīsiet un esiet reālistiski!

  • Kā mainīsies mana/ mūsu dzīve pēc bērna piedzimšanas?
  • Kādu es iztēlojos sevi mammas vai tēta lomā?
  • Kādu es iztēlojos partneri mammas vai tēta lomā?
  • Kādas es iztēlojos partneru attiecības pēc bērna piedzimšanas?
  • Kādu es iztēlojos bērnu – viņa uzvedību, vajadzības?
  • Kādi resursi mums piemīt, lai kļūtu par vecākiem?

Uzdod šos jautājumus arī savam partnerim un, kad esat katrs atsevišķi padomājuši atbildes, varat nonākt pie vairākiem kopsaucējiem, pārdomājot, kas no visa izsapņotā ir reālistisks. “Jo atbildes būs reālistiskākas, jo mazāks risks, ka gaidas pēc bērna piedzimšanas sadrups,” saka Diāna Zande.

Uzdevumi pāriem

Lai dzīve pēc bērniņa piedzimšanas nepārvērstos vienā vienīgā nepārvaramā krīzē, Diāna Zande arī iesaka uzdevumus pāriem.

  • Dodiet sev laiku iejusties jaunajā situācijā un pieņemt, ka pielāgošanās prasa spriedzi. Psihoterapeite salīdzinājumam min situāciju, kad, sākot strādāt jaunā darba vietā, dodam laiku sev pielāgoties, apgūt jaunās prasmes, tikpat saudzīgiem pret sevi un partneri jābūt arī pēc bērna piedzimšanas.
  • Izveidojiet un izmantojiet atbalsta sistēmu. Palīdzības lūgšana ir labu organizatora prasmju parādīšana, jo vecākiem ar visu nav jātiek galā vieniem pašiem – viņiem jāspēj arī lūgt un pieņemt atbalstu.
  • Veidojiet līdzsvaru starp vecāku un partneru apakšsistēmām, atceroties, ka esat ne tikai tētis un mamma, bet arī vīrietis un sieviete. Tas nozīmē katru dienu atvēlēt vismaz 3-5 minūtes komunikācijai, lai ieskatītos partneriem acīs un padomātu par šo cilvēku nevis kā bērna tēti vai mammu, bet gan kā savu partneri. Runājiet šajā laikā par jautājumiem, kas neskar bērnu, ikdienišķas sadzīves problēmas. 
  • Pieskaraties viens otram!
  • Apzinieties savas vajadzības un runājiet par tām tieši.
  • Atbalstiet viens otru konkrētās darbībās. 
  • Nepieciešamības gadījumā laicīgi meklējiet profesionālu atbalstu.

Psihoterapeite Diāna Zande: “Baudiet un izturiet tikai šo brīdi, jo tā nebūs vienmēr! Kad bērniņš vakarā raud, atceries, ka jāiztur tikai šis vakars, jo tā nebūs visus vakarus, viņš vienmēr nebūs mazs!”

Eksperts

Diāna Zande

Kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, psiholoģe, krūtsēdināšanas speciāliste
Diāna Zande Vecāku skolā