Gaidot simtgades mazulīti

Sava simtgades mazulīša pūriņu sākām gādāt tad, kad uzzinājām, ka gaidām meitiņu - ap 20. grūtniecības nedēļu. Mūsu pirmais lielais pirkums bija jauns ģimenes auto, jo ikdienā esam gana aktīvi un bieži kaut kur dodamies ar auto, tāpēc vēlējāmies, lai ratiņu ielikšana/ pārvadāšana būtu ērta un pēc ratu ielikšanas mašīnā, vieta paliktu arī pašiem un mazulītei.

Nākamais svarīgais pirkumiņš bija paši bērnu ratiņi. Bijām noskatījuši konkrētu ratu modeli (Navington Caravel), ko cītīgi meklējām līdz atradām Liepājā. Lai gan ratus iegādājāmies lietotus, pēc viena bērniņa, tie bija ideālā kārtībā un absolūti piemēroti mūsu ikdienai un vēlmēm - daudz vietas mazulītei kulbā, lieli riteņi, laba amortizācija un manevrētspējīgi priekšējie riteņi un debišķīga kulbiņas krāsa, kas ideāli piemērota vasarā dzimušam mazulītim. Tā nu ratiņu iegāde mums izvērtās par jauku ģimenes ceļojumu uz Liepāju. Un nu jau izvēlētie ratiņi ir lielisks palīgs mammas un meitas garajās ikdienas pastaigās, kuras biju izsapņojusi tieši tādas.

Pēc tam pamazām kopā ar vīru sākām sarūpēt pirmās drēbītes mazulītei. Vissvarīgākais bija to ērtums. Zinājām, ka tētis būs tas, kurš meitiņu apģērbs pirmo reiz, tāpēc meklējām drēbītes, kas būtu ērtas abiem - gan tētim, lai uzvilktu, gan meitiņai - lai kustētos un iepazītu pasauli šaipus punča. Mūsu pirmajā komplektiņā ietilpa pilnībā atpogājams bodijs, rāpulītis, jaciņa un cepurīte baltā krāsā. Pirmās zeķītes - zābaciņus meitiņai adīju pati, ieadot visas labās domas un sajūtas, ko tobrīd jutu, meitiņu gaidot. Ar šīm zeķītēm meitiņa rotājās arī savā kristību dienā, un tās kopā ar pirmajām drēbītēm noglabāsim meitiņam dārgumu lādītē, lai tās atgādinātu viņai vienmēr, cik maziņš cilvēciņš viņa reiz bija.

Pārējās drēbītes mazajai iegādājos pamazām līdz pat grūtniecības beigām. Ņēmu vērā arī daudzeņu ieteikumus par drēbīšu ērtumu pirmajos mēnešos. Tā kā mazulīte bija gaidāma jūnija vidū, bija grūti saprast, cik silta vasara gaidāma un cik siltas drēbītes vajadzēs. Tā nu izrādījās, ka vairākas jaciņas tā arī palika neuzvilktas, jo bieži noderēja tieši īsroku bodiji vai iztikām tikai ar ērtajām Huggies autiņbiksītēm, jo bija ļoti, ļoti silti. Vēsākās dienās meitiņu ģērbu bodijā un legingos, jo biju iedomājusies, ka tieši tā varētu ģērbt vasaras mazulīti. Un tiešām - bija ērti gan uzvilkt, gan mainīt autiņbiksītes un drēbītes saulainajās dienās ļāva ratiņos paslēpties no uzbāzīgajiem saules stariem.

Biju daudz domājusi, kā gribētu ģērbt savu mazulīti, taču laikapstākļi pirmajos mazās dzīves mēnešos mūs ļoti, ļoti lutināja, ka drēbes palika otrajā plānā. Tagad, kad meitiņai jau ir 3 mēneši, gan ļauju savai fantāzijai vaļu un cenšos mazo ģērbt kleitiņās, jo man pašai ļoti patīk valkāt svārkus un kleitas un domāju, ka tas ir sievišķīgi, ka arī mazām dāmām ir kleitiņas.