Gaidību dienasgrāmata: mēs gatavi doties

Patinot laiku atpakaļ, kad gaidības bija tikai sākumā, šķita, ka tas būs ilgs 9 mēnešu laiks. Pieļāvu domu, ka arī šoreiz nesagaidīsim pilnus 9 mēnesus un neticēju, ka dzimšanas diena bērniņam būs lauvas zīmes beigu daļā. Mājās jau divas lauvas esam un šī būs trešā lauviņa. Pavisam neticas, ka veiksmīgi esam "izstaigājuši" un "izripojuši" visu šo laiku, jo līdz termiņa beigām atlikušas vairs tikai pāris dienas, lēnām arī pārskatu koferus, somas, vai viss nepieciešamais mums ir. Ir mums pirmās vilnas zeķītes, ir mums pirmā cepurīte - gan bez, gan ar striķīšiem. Tā kā mazuļa  dzimums mums būs pārsteigums, drēbītes un aksesuārus sarūpējam neitrālos toņos un, tā kā šis būs simtgades mazulis, daudz kas būs latvisks, vai latviskās krāsās, dodot spēku, dodot mūsu nācijas spēku jau no pašas dzimšanas. Es tomēr šīm zīmem ticu.

Dzemdību somā man ir arī Avent pudelīte, īpašais latviskais knupītis, autiņi, piena lupatiņas un divu veidu autiņbiksītes, ja nu vienas "dupsis" nepieņem? 

Arī visi dokumenti sakārtoti - mātes pase ar nepieciešamajiem ierakstiem, analīžu rezultātiem, tētim plaušu rentgena atbilde, uzlīmīte par Cilmes šunām, jo tās mēs šoreiz ņemsim. 

Pārbaudīju arī savu - mammas somu, vai viss nepieciešams ir sarupēts - barošanas krūšturi, barošanas naktskrekli, kokvilnas apakšbikses, vienreizējās biksītes, lielie vienreizējie autiņi, kompresijas zeķes, pietiekošā  daudzumā kokvilnas krekliņi, halāts, pēcoperācijas josta, pakaviņš, jo tas atvieglo pēcoperāciju posmu un barošanu.

Kas zina, kā mums ies pirmās dienas, bet domāju, ka viss nepieciešamais ir sarūpēts, lai nebūtu jāskrien pa veikaliem un jāmeklē iztrūkstošais, bet varēsim mierīgi baudīt laiku kopā un jācer, ka slimnīcā būs pieejama ģimenes palāta.