Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Tuvojoties noteiktajam dzemdību datumam, arvien vairāk un biežāk pa galvu jaucas tik daudz domu, tik daudz jautājumu.... Vai sliktā dūša nav saistīta ar manu onkoloģisko saslimšanu, vai mazais nespārdas par daudz, vai galvas sāpes ir normāla "parādība", vai analīzes man nav par retu, vai arī sonogrāfiju nevajadzētu veikt biežāk...
Cik ļoti man ir paveicies gan ar ģimenes ārsti, gan ar manu ginekoloģi, gan ar imunoloģi-onkoloģi, gan arī to, ka mana tante ir lieliska homeopāte.
Katru reizi, kad eju pie ārsta, man ir saraksts, kas jāpajautā, savas sajūtas un izjūtas, ticiet, vai ne, uz visiem pat šķietami "dīvainajiem" jautājumiem man tiek dotas atbildes nesmīkņājot un neskatoties uz mani kā "jukušu". Šīs "draudzeniskās" sarunas man dod mieru, tieši šīs sarunas mani nomierina un neļauj prātā iezagties šaubām, rūpēm un es zinu, ka man arī nav jāgaida noteiktais vizītes laiks, es drīkstu un varu uzrakstīt vēstuli, vai sms laikā, kad "jumts brauc". Jo dzirdot "skumjos" stāstus, redzot, ka ikdienā ne visiem viss ir tik labi, kā man, man sāk šķist, ka tik labi notiek tikai pasakās, tādēļ arī domas tiek nomāktas, piemēram, uzzinot, ka draudzenei vēža diagnozi saasināja grūtniecība, ka pazīstama sieviete no vēža nomira tieši tādēļ, ka iznēsāja 2 mazuļus un grūtniecības bija viņu "nomocījušas", tad noteikti arī man tā būs, kādēļ, lai man būtu labi? Tā es tieku "izsista" no sliedēm, bet ir tik jauki, ka man apkārt ir tik daudz pozitīvo ārstu, kuri ir ar mani, ar manām šaubām un tās kliedē ar mieru, ar reāliem piemēriem un uzskatāmiem faktiem, kas apstiprina, ka es esmu cits gadījums un man viss ir un būs labi. Tieši viņi iedrošina, ka viss būs labi un darīsim visu, lai tā būtu arī situācijā, ja nu kas "sašķobās".
Grūti iedomāties, ka man būtu jāiet pie ārsta ar nepatiku, vai tikai ķeksīša pēc, jo tā ir pieņemts, ka grūtniecei pie ārsta ir jāiet katru mēnesi, sonogrāfija jātaisa pēc noteikta laika utt., es atļaujos visas savas sāpes un šaubas ārstiem pastāstīt, atļaujos uzdot "stulbos" un , iespējams, varbūt pat "skaļi nejautājamos" jautājumus.
Mammas, kādas jums ir attiecības ar saviem ārstiem, vai arī jums ir izdevies atrast "savējos" un, kā norit Jūsu vizītes?
Mana ğinekoloğe ir mana tante ar abām grutniiecībām bija un ar šo arī un ticiet man tas ir viss labākais kas var būt žēl ka viņa nepieņem arī dzemdības, visus manus gan stūlbos jautājumus gan gudros uzreiz adbild ka es uzreiz saprotu un atkārtot nevajaga. Paldies viņai jo pateicoties viņai es varu grūtniecibas laiku izbaudīt bez negāda uzstaukuma un pilniīgā mierā