Epidurālā analgēzija jeb atsāpināšana dzemdībās. Svarīgākais, kas tev par to būtu jāzina

Atsāpināšanu dzemdībās sievietei var nozīmēt gan ārsts, gan sieviete to var izvēlēties pati. Kā skaidro anesteziologs reanimatologs Roberts Fūrmanis, dzemdību sāpju remdēšana nav tikai labsajūtas jautājums, jo ilgstošas, intensīvas sāpes izraisa ciešanas, rada organisma reakciju un var izraisīt gan dzemdību darbības, gan arī mātes un augļa veselības traucējumus.

Mūsdienās mēs tiecamies uz komfortu un savas dzīves kvalitātes uzlabošanu, tāpat arī sāpēm dzemdību laikā nevajadzētu sievieti traumēt. "Sāpes var ietekmēt dzemdību procesu, sievietes organismu un palēnināt dzemdību procesu. Tajā pašā laikā pastāv hipotēze, ka atsāpināšanas ietekmē dzemdību process palēninās, taču tam nav zinātnisku pierādījumu," skaidro R. Fūrmanis.

Viņš norāda, ka pārlieku liels uzbudinājums un simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte kopā ar citām grūtniecības fizioloģiskām pārmaiņām rada paaugstinātu risku dažādiem sarežģījumiem. Piemēram, sāpīgu kontrakciju laikā tiek aktivēta elpošanas orgānu sistēma, kas izraisa pārelpošanos ar neelpošanu starp kontrakcijām, kas var radīt gan mātes, gan augļa skābekļa badu. Tiesa, tiešas ietekmes dzemdību sāpēm uz augli nav, taču pārmaiņas mātes organismā un dzemdību darbībā, kā arī placentārajā asinsritē var radīt ietekmi.

Pirmajā dzemdību procesā sāpīgos impulsus izraisa dzemdes apakšējā segmenta un dzemdes kakla iestiepums kontrakciju laikā.

Otrajā dzemdību periodā sāpīgos impulsus papildina maksts un starpenes iestiepums.

Trešajā periodā 15 – 30 minūšu laikā notiek placentas piedzimšana.

Dzemdībās pieejamās atsāpināšanas metodes

• Nervu pinumu blokāde – parasti izmanto pirms dzemdībām, ja tūsku rezultātā radušies nervu saknīšu saspiedumi.
• Sistēmiskā atsāpināšana – narkotisko analgētiķu ievadīšana, atsāpināšana ar inhalācijām – slāpekļa dioksīda elpošanu. Rada atsāpinošu efektu bez ietekmes uz organismu.
• Centrālā neiroaksiālā atsāpināšana jeb epidurālā anestēzija. Visefektīvākā metode, jo efektivitāte sasniedz pat 95%. Kā norāda R. Fūrmanis, šīs atsāpināšanas gadījumā iespējams ātri pāriet uz dzemdību ķirurģisku pabeigšanu, kas ļauj izvairīties no vispārējas anestēzijas un medikamentu ietekmes uz augli.
• Vispārējā anestēzija akūta ķeizargrieziena laikā. Šīs anestēzijas gadījumā medikamentiem ir ietekme arī uz augli, un mazulis pēc izņemšanas no mātes organisma būs miegaināks.

Kā notiek epidurālā atsāpināšana?

Epidurālā atsāpināšana ir medikamentu ievade epidurālajā telpā. Pateicoties tai iespējams panākt efektīvu atsāpināšanu dzemdību laikā bez medikamentu ietekmes uz augli, jo ievadītie medikamenti izraisa nervu pinumu blokādi, kas samazina dzemdību sāpes. Medikamentu nepieciešamības gadījumā procesa laikā iespējams ievadīt arī papildus. 

• Pirms atsāpināšanas veikšanas, anesteziologs iepazīstas ar klīnisko situāciju un lūdz informāciju par veselība stāvokli, jo dažās situācijās šis analgēzijas veids var arī nebūt piemērots.
• Sākumā drošības nolūkos vēnā ievieto katetru, izmēra asinsspiedienu un pieraksta bērna sirds toņus.
• Ārsts lūgs ieņemt īpašu pozu – sēdus vai uz sāna ar izliektu muguru. Anesteziologs apstrādās muguru jostas daļu ar speciālu šķīdumu, lai mazinātu iespēju inficēties.
• Sterilos apstākļos tiek veikta injekcija un katetra ievadīšana epidurālajā telpā. Tas nav sāpīgi, jo injekcijas vieta tiek padarīta nejūtīga, taču šajā laikā nav vēlamas straujas kustības.
• Pēc katetra ievadīšanas un piestiprināšanas sievietei kādu laiku būs jāguļ uz kreisā sāna, kamēr caur epidurālo katetru tiks ievadīti medikamenti, kas apmēram 10-15 minūšu laikā nomāks sāpīgos kairinājumus.