"Gribu, negribu, man vienalga" jeb emociju savaldīšana grūtniecības laikā

"Gribu, negribu, man vienalga" jeb emociju savaldīšana grūtniecības laikā

14. Nov 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Bērniņa gaidības, jo īpaši, ja tā ir pirmā reize, kuru piedzīvojam, ir neparastākais, kas ar mums līdz šim ir noticis. Noteikti teju katra topošā māmiņa ir dzirdējusi par savādām garastāvokļa izpausmēm, kuras var piemeklēt grūtniecības laikā.

Konsultē ģimenes psihoterapeite Kristīne Veckrāce.

Saki Paldies hormonālajām izmaiņām

Ne velti saka, ka grūtniecības laikā trako hormoni. Tam piekrīt arī ģimenes psihoterapeite, atzīstot, ka emocionalitāte saistās ar hormonālajām izmaiņām, jo tīri fizioloģiski mainās hormonu līmenis, kas ietekmē emocionālo sfēru. "Tomēr līdzās hormonu izmaiņām, pie vainas pieaugušai emocionalitātei ir arī fakts par grūtniecības iestāšanos, dažādās domas, kāda māmiņa sieviete būs, kāds būs grūtniecības laiks, kādas būs dzemdības, kā mainīsies ikdiena un kādas fizioloģiskās izmaiņas notiks, piemēram, sliktās dūšas, pietūkušās potītes, svara pieaugums...," neskaitāmos iemeslus emocionalitātei uzskaita psihoterapeite. 

Tas, kurā no grūtniecības posmiem mēs varam kļūt jūtīgākas, īsti nav paredzams, taču visbiežāk tas ir grūtniecības sākumposmā un var būt arī pēdējā trimestrī: "Bieži vien tuvojoties dzemdībām, ir otrs lielāks emociju vilnis, kad pastāv bažas par dzemdību procesu, norisi, par to kā viss norisināsies." 

Pieņemšana kā samierināšanās

Mēs kā topošās māmiņa spiedzīvojam plašu emociju spektru – prieku un apmierinājumu ar dzīvi, skumjas un vainas sajūtu, streu un arī bailes. Viss maļas kopā kā lielā blenderī un var brīžiem iet pāri malām.

"Viena no svarīgākajām lietām būtu saprast, ka arī šāda emocionalitāte ir normāls stāvoklis. Ja sieviete to pieņem, rēķinās ar to, tad bieži vien izdodas pieņemt lietas būtību kā tādu un tādējādi ir daudz vieglāk tikt galā ar izmaiņām," atklāj Kristīne Veckrāce.

Meklēt palīdzību?

Protams, var būt arī ta, ka mēs īsti pašas nepamanām, kas ar mums notiek izmaiņas emocionālajā līmenī – jā, varbūt nedaudz jūtīgākas, taču tas arī viss, lai gan mūsu tuvākie jau sāk uz mums dīvaini lūkoties.

Psihototerapeite ir novērojusi,ka ir situācijas, kurās sievietes pašas pamana, kas notiek viņu emocionālajā pasaulē, bet ir arī reizes, kad nav tik vieglo ieraudzīt un apzināties, negribot pieņemt, kādas pārmaiņas notiek.  

Patiesībā tas ir liels izaicinājums topošās māmiņas tuvākajiem, jo īpaši topošajam tētim, pieņemt tik dažādos māmiņas noskaņojumus. "Blakus esošajiem novēlu saprast, ka tas ir pārejoši, tas beigsies un mainīsies," iedrošina psihoterapeite. "Svarīgākais, ko ikviens var darīt, nesteigties ar padomiem, pamācībām, pārmetumiem, pēc kuriem topošā māmiņa atkal varētu sākt raudāt, dusmoties..." 

Mums topošajām māmiņām šādos mirkļos ir svarīgi sajust, ka mūs pamana un mūs saprot, bez liekiem komentāriem vai nosodījuma. Tāpat mums būtu vēlams izvairīties no tādas frāzes kā – nu jā, tu taču esi grūtniece, pareizi, ar grūtniecēm tā notiek.

Kristīne Veckrāce smejot nosaka, ka šāda frāze izklausās kā slimība ar tumšāku nokrāsu: "Ā, Tu jau grūtniece. Ja to pavērš šādā gaismā, tas var radīt diskomfortu ar negatīvu nokrāsu."

Parūpēšanās par sevi un savu ķermeni

Taču arī mēs kā topošās māmiņas, ievērojot vairākas lietas gaidību laikā, varam vairāk vai mazāk regulēt to kā jūtamies emocionāli, parūpējoties par savu fizisko labsajūtu, ēdot pilnvērtīgu uzturu, kārtīgi izguļoties, parūpējoties par fizioloģisko stāvokli, pavadot laiku svaigā gaisā un daudz,daudz kustoties. 

Tāpat atceramies, ka neviens jautājums, kas saistīts ar grūntiecību nav muļķīgs, ja saņemot uz to atbildi, mēs kļūstam mierīgākas. 

Un tā patiesi arī ir, lai cik grūti reizēm gaidību laikā neklātos, nav lielāka brīnuma pasaulē, kā jaunas dzīvības rašanās – tā izaug mūsos, mēs esam daļa šī brīnuma.

Māmiņu Klubs

Eksperts