Ejot pretīm pavasarim es plaukstu kā sulīgs pavasara pumpurs.

Pusceļš jau noiets,kur tuvojos jau 30 nedēļai, jūtu ka ik dienas es plaukstu un staroju,gluži kā plaukstoš uz sulīgs pavasara pumpurs,es pati sevi salīdzinu ar pavasari,kur ik dienas sirdī ienāk tāda siltuma sajūta,kur putni čivina,baltums un pelēcība nozūd no mana redzes loga,viss šķiet krāsaināks un zaļāks.Ik dienas gribas smaidīt un padarīt pēc iespējas vairāk,tīru,kārtoju,tamborēju,darbojos ar meitiņu un palutinu arī sevi ar kādu gardumu vai kādu pārsteigumu,lai iepriecinātu sirdi.Reizēm pieķeru sevi pie domas,lai nēpārmocu sevi,lai ražīgo darbu rezultātā,nenākas kādu laiku pavadīt miera režīmā,kas mani šobrīd nemaz nesaista. Vakar pieķērāmies pie drēbju skapjiem un atbrīvojāmies no liekajām mantām un drēbēm ,tās aizvedot un nododot ģimenēm,kurām tās varētu noderēt vairāk nekā mums,sirds kļuva pavisam laimīga,ka esam izdarījuši labu darbu atbrīvojot vietu jaunajām lietām un ka mēs ar savām nevajadzīgajām mantām esam kādam sagādājuši prieku un ienesuši laimi viņu sirdīs,reizēm,kas tev šķiet nederīgs un nevajadzīgs,kādam tā ir liela laime,liela bagātība.

Ar katru pieaugušo dienu uzsāku jaunas nedēļas,kurās plaukstu un palieku arvien apaļāka,bet ne tikai ārēji plaukstu,plaukstu arī sirdī,šķiet ka tajā mīt kāda kūniņa,kas ik dienas aug un gaida pienākam to dienu ka no tās izlidos skaists un krāsains tauriņš,kas ar saviem burvīgajiem spārniem iepriecinās visu pasauli.Izklausās kā pasakā,bet tieši tādas ir manas sajūtas,tieši tā es jūtos,nedaudz lidinos pa gaisu,bet kad tad vēl ja ne tagad,jo ne cik ilgi un pienāks tā diena,kad man būs nedaudz jāpiezemējas un jāuzsāk pavisam jauna ikdiena,pavisam jauni pienākumi,bet pienākumi,kas rada prieku un liek pasmaidīt,jo mazais brīnumiņš ko mēs gaidām ir pats skaistākais,kas atkal ienāks mūsu ģimenītē.

Jāsaka ka esmu laimīga grūtniecīte,kura šobrīd izdzīvo pašu skaistāko laiku,visi mani sargā,izpalīdz un apjautājas,ļauj man izbaudīt manu laiku,manu grūtniecības laiku.Esmu ievērojusi,kad arī meitiņa mazulīti sargā,gaida viņu un mīl,ko ik dienas parāda mīļojot mani un punci,runājoties ar mazulīti un sūtot bučas ejot gulēt.Lai mans mazulis justos labi,arī man ir jābūt laimīgai,jārūpējas par savu veselību,savu ādu un savu izskatu.Es jūtu ka mans mazulis izdzīvo manas sajūtas,un ka viņš tur ir drošībā,ka viņš novērtē manu gādību.

Noslēgumā vēlos visiem novēlēt skaistu un tikpat plaukstošu pavasari sirdī kā man,esiet skaistas un mīlošas,esiet sulīgi pavasara pumpuriņi,kas plaukst,kas sagaidīs savus mazulīšus skaistas un laimīgas.

Baiba.