Dzīve pēc dzemdībām - kā sadalīt pienākumus?

Beidzot mazulis ir klāt! Pirmās astoņas nedēļas pēc dzimšanas ir ļoti svarīgas, jo tajās notiek bērna adaptācija lielajā pasaulē. Lai šajā laikā, kad māmiņa un mazulītis iepazīst viens otru, mājās viss notiktu bez starpgadījumiem, nepieciešams noorganizēt ikdienu jau pirms dzemdībām!

Tev pavisam drīz būs mazulis? Apsveicam! Tu noteikti jau esi visu sagatavojusi dzemdībām - sakrāmējusi somu, gultiņa ir nopirkta, arī pirmās drēbītes un, iespējams, arī ratiņi. Tu esi sarunājusi, kurš pieskatīs vecākos bērnus (ja tādi ir), bet, vai esi padomājusi par 6-8 nedēļām pēc dzemdībām, kas ir intensīvākais laiks mātes un bērna attiecībās? 

Laikā, kamēr Tavs ķermenis lēnām atgriežas pie iepriekšējām formām gan ārēji, gan iekšēji, Tev un mazulim ir iespēja sarast vienam ar otru. Tev sāk rasties aizvien vairāk piena, pamazām jūs izveidojiet abiem pieņemamu barošanas, gulēšanas un nomoda ritmu, tādejādi liekot pamatus māmiņas un bērna attiecībās.

Izmanto šo laiku, kas Tev ir dots tikai vienu reizi dzīvē ar katru bērniņu! Samazini gludināšanu, mazgāšanu, uzkopšanu vai iepirkšanos līdz minimumam. Pieņem jebkādu atbalstu no malas. Lai šajā laikā netiktu koptas tikai bērniņa un mammas attiecības, bet novārtā pamests vīrietis, izrunā jau pirms dzemdībām, kurš mājās pildīs kādus pienākumus, protams, centieties rēķināties viens ar otra iespējām un vēlmēm!

Māmiņu Kluba pēcdzemdību pienākumu saraksts palīdzēs Tev tikt ar šo uzdevumu galā! Ieraksti pretī katram pienākumam, kurš to varētu veikt!

Prieka vietā - problēmas

Tātad - saraksts ir sastādīts, mazulis piedzimis, tomēr Tu jūti, ka problēmas attiecībās ar mīļoto vīrieti draud vai jau ir iezagušās? Nav nekāds brīnums, jo trešā ģimenes locekļa ierašanas jūsu abu divvientulību apgriež ar kājām gaisā!

Bez tam, ģimenes, kurās gaidītā prieka vietā rodas problēmas nav nemaz tik reti sastopamas.

Kādēļ tas tā notiek? Iemesli tam, ka pāris piedzīvo krīzi, ir dažādi, piemēram, pārāk romantiskas ilūzijas par laiku ar bērniņu, pieredzes trūkums, iepriekš noklusētas problēmas, kas tepat vien bija gan grūtniecības, gan dzemdību laikā, bet tikai tagad tām ir dota vaļa kārtīgi uzplaukt. 

Ja kāds no ģimenes ir uzskatījis, ka bērna ierašanās liks konfliktiem vecāku starpā pazust kā uz burvju mājiena, dziļi maldās.

Nepiepildītas cerības - ceļš uz neapmierinātību 

Pirmkārt, jau nepiepildītas cerības ir tas, kas visātrāk noved pie negatīvām emocijām. Tam, ka pirmajās nedēļās ir atšķirīga lomu sadale (ko nosaka arī bērniņa zīdīšana), vecākiem vajadzētu būt gataviem.

Šajā laika posmā pārsvarā visas sievietes vēlas no vīrieša saņemt atbalstu un pasargātību. Vīrietim jābūt iejūtīgam un viņš nedrīkst visu uztvert ļoti personīgi.

Sieviete turpretī nedrīkst rūpēs par bērnu aizmirst par vīrieti. Skaidrs ir viens: vecāku loma tagad ir svarīgākā. Ja abiem partneriem izdodas vienam pret otru attiekties ar mīlestību un respektu, tad nepaiet nemaz tik ilgs laiks un no vecāku lomas abi partneri pavisam nemanot atkal nokļūst pie pāra attiecībām.

Runāšana ir zelts

Kā apgalvo visi psihologi, svarīgi ir pēc iespējas vairāk vienam ar otru runāt. Daudzas konfliktsituācijas jau izrunājoties tiek novērstas, nemaz nesākoties.

Pie izrunāšanās pieder arī stingras norunas - kurš un kad rūpēsies par bēbīti, kurš celsies naktī augšā, kādi uzskati katram ir par bērna audzināšanu. Izklausās jau vienkārši, tomēr tā nemaz nav... Īstenībā pat par elementārām lietām ir izcēlušies milzu strīdi, kaut vai par to, vai bērnam var vai nevar dot knupīti.

Pāru psihologi tādēļ iesaka jau, pirms plānot bērnu, tikt skaidrībā ar pamatjautājumiem par viņa audzināšanu.

Teorijā viegli - darbos grūti

Protams, no teorijas līdz praksei ir tāls ceļš ejams. Pat vislabākais plāns kādreiz "izgāžas". Tas var notikt jau dzemdībās, kad tās norit pavisam citādāk, nekā domāts, vai arī pirmajā laikā mājās, kas ir izsapņots pavisam citādāks, nekā ir realitātē. Viss pēkšņi ir pavisam ar kājām gaisā - māmiņa ciešs no hormonālajām izmaiņām, zīdīšana neizdodas, bērns kliedz it kā bez iemesla, oma maisās kur nevajag un tā tālāk...

Ja šo laiku izdodas veiksmīgi pārvarēt, pāris pēc pāris gadiem par to pasmiesies, tomēr atrodoties šajā tornado situācijā, nevienam smiekli nenāk. Tad ģimenē sapņotā miera un mīļuma vietā valda asaras un neiecietīgi teksti.

Parasti gan nepaiet ilgs laiks un jaunā ģimene pierod pie izmaiņām, tomēr kas vienam ir nieks, citam var pielikt pat attiecībām punktu. Proti, ja abas puses nepārstāj viena otru vainot, neviens neklausās otrā, nerespektē otra vēlmes, bet maigums un iejūtība ir sasniegušas nulles atzīmi, nav ilgi jāgaida, kad kāds gribēs krāmēt koferus.

Tomēr pat tad nevajadzētu visam atmest ar roku! Ir vairākas vietas un personas, pie kurām var griezties pēc palīdzības: psihologi, vecmāte, pāru terapeits, mācītājs, bērnu ārsts, pāris, kurš jau ticis pāri šādam periodam, krīzes centri...

Māmiņu Klubs

Kādas bija Tavas pēcdzemdību pirmās nedēļas?