Dvēseles kliedziens

Dvēseles kliedziens

13. Apr, 08:15 Tu&Es=Mēs Tu&Es=Mēs

Nepamet sajūta, kad gribu atvērt logu un skaļi izkliegt visu kas ir sakrājies gandrīz visas grūtniecības laikā – rūgtumu, uztraukumu, vilšanos, sāpes, nogurumu, bailes, izmisumu… Visas tās sajūtas, kas krāsojamas “tumšos” toņos. Izkliegt tik stipri, lai iekšēji nekas no tā nepaliek. Tik kaimiņi nepareizi "iztulkos" manu uzvedību..

Esmu tuvu finiša taisnei un ir vien jāpiekrīt, ka gaidības katru reizi ir savādākas un šoreiz “izbaudīju” gan bezmiegu, gan spēcīgas galvassāpes. Šonedēļ biju pēdējā vizītē pirms lielā notikuma un kā auksta duša bija ziņa par mazā punča iemītnieku – nabassaite 1x aptinusies ap kakliņu, placenta ir ļoti kalcinēta (III.stadija), sirdstoņi neesot pārāk labi, guļ ieslīpi, ar galviņu atspiedies iegurnī. Pieļauju, ka ārste manās acīs izlasīja izbīli, jo pēc šīs informācijas bija centieni mani mierināt. Lieki teikt, ka viss tas man gāja manām ausīm secen. Katrā ziņā tiku nosūtīta uz RDzN, uz KTG. Pēc toņu noklausīšanās, tiek konstatēts, ka viss ir kārtībā – toņi esot normāli. Tiek dots mājas darbs – ik vakaru skaitīt mazuļa kustības. Svarīgi, lai ir 10 kustības 2 h intervālā. Spilgti paliek atmiņā ārstes komentārs “Tas ir noziegums, ja mammīte aiziet gulēt un pat nepaskaita kustības”. Jā, nudien, jūtos kā “noziedzniece” sava gaidāmā bērna priekšā – par nespēju sniegt mierīgu ienākšanu šai pasaulē.. Un tagad šķiet vai ik uz soļa, ka kaut kas nav ok.

Līdz noteiktajam dzemdību datumam palicis mazāk par 1 nedēļu. Un ir bail.. Ne par procesu, bet gan bērna veselību un cik veiksmīgs būs “ceļš” uz šo pasauli.  Es ļoti ceru uz to labāko, tomēr domas par gaidāmo notikumu, kā uzmācīgas mušas karstā vasaras dienā, virmo nepārtraukti virs manis.

 Mēs dzīvojam interesantā laikā, kas dod iespēju ātri uzzināt visu kas nepieciešams, bet reizēm tieši šī informācijas pieejamība ir kā “defekts” kādā noteiktā situācijā..

Paldies! Katrā ziñā, cenšos saglabāt iekšēji pārliecību - ir jābūt visam kārtībā..

18. Apr, 13:33 mamma88

Absolūti piekrītu.. kustību skaitīšana iedzen pamatīgā stresā, kas mani jau vienreiz “aizdzina” uz RDzN, lai pārbaudītu tonīšus.. Jo mazulis nebija īpaši aktīvs, lai gan pārbaudot tonīšus konstatējām ka viss ir ok!

mamma88 mamma88 14. Apr, 23:39

Sveika. Grutniecibas laiks jebkura zina ir satraucos, tapec vienmer pasmaidu par rekomendacijam baudit.
Par kust.skaitisanu. Man skiet, ka tas ir vel viens super labs veids ka jauno mammu padarit par nervu kamolu, Bet ja arsti rekomende, tad ta ari ir jadara, lai cik nervus kutinosi tas butu.
Turaties, gan jau bus labi.

Zaiga77 Zaiga77 13. Apr, 19:54

Nav informācija kā defekts, jo tas ļauj izvairīties no paredzamām problēmām. Pēc apraksta nav nosakāms cik slīpi ir bērns, bet tas var radīt lielākas problēmas kā 1x aptinusies nabassaite vai apkaļķojusies placenta. Galvenais, lai viņi nemēģina ietaupīt uz ķeizaru statistikas dēļ (jo ir jāsamazina to skaits!), ja gadījumā bērns joprojām būs tajā pozā un netiks ārā. Reizēm daudz bīstamāk ir ignorēt realitāti, nekā internetā salasīties kas raksturīgs kādām pazīmēm.

13. Apr, 11:18

Sveika.

Es nevarēju palikt vienaldzīga izlasot Tavu satraukuma pilno rakstu.. Un zinu kā šobrīd jūties, kad šķiet, viss iespējamais ir sastājies ap Tevi. Milzīgi, tumši gubu mākoņi un pērkona negaiss jau tuliņ virs Tavas galvas radīs milzīgu vētru, bet.... Ir viens liels BET!

Pirmkārt, klausi dakteri. Skaiti kustības un esi mierīga (ak, cik muļķīgi skan, vai ne) Ja Tev nav pārliecības, ka viss nav kārtībā, aizej vēl pie kāda daktera, Tevi to neviens nevar aizliegt. Lai apskatās un pārbauda vēlreiz....

Kad man dzima pirmais puika, viņam nabassaite bija aptinusies ap kaklu divas reizes. Divas.. piedzimstot viņš nekliedza, kamēr netika no tām atbrīvots.. Daktere teica, tā mēdz notikt. Tā dažreiz vienkārši notikt.
Es vainoju sevi, droši vien biju pārāk aktīva, droši vien pārāk daudz rokas cilāju uz augšu, staipīju mantas un tamlīdzīgi...

Līdz otra bērna dzimšanai bija pagājuši 10 gadi,, par nabassaisti uz kakla biju piemirsusi un lieki sevi par to netirdīju.. Bet arī meitiņai - nabassaiste bija aptinusies ap kaklu divas reizes.

Šobrīd puika, kurš dzima nu jau pirms 15 gadiem, ir izaudzis liels, nekādu problēmu, tas pats arī ar meitiņu..

Lai gan ārstiem noteikti ir kāds konkrētāks viedoklis par to, kāpēc tas notiek un kas šādās situācijās ir jādara, es tikai vēlreiz vēlos Tevi nedaudz iedrošināt un nebaidīties.

Ja šaubies - dodies pie vēl kāda ārsta un pakonsultējies. Tev ir jābūt tik mierīgai cik vari būt un nevajag sevi lieki šaustīt. Pastāsti ārstam par savām bažām. Viņam tās vajadzētu mazināt!

Turies un zini, ka te Māmiņu klubā ir simtiem mammu, kurs ir domās ar Tevi, ļoooti saprot Tavas šī brīža sajūtas un sūta Tev vislabākās domas!

Tici tam, ka viss ir kārtībā un neļaujies satraukumam, ko Tevī var radīt informācijas gūzma.. Aizmirsti par skaidrojumu un iespējamo scenāriju meklēšanu googlee vai atsaucīgo māmiņu forumos. Paļaujies uz savām sajūtām!! un ārstu teikto!

P.s. - un pieraksti kustības kā teica Tev daktere. Nevis lai sevi darītu bažīgu, bet lai atcerētos un varētu vēlāk pastāstīt bērniņam, ka redz - pēdējā nedēļā Tu man vēderā iespēri, piemēram 15 reizes stundā 😀

P..s - lai vieglas dzemdības un skaists satikšanās mirklis.. 🌷