Ķermeņa masāža
11.05 11:30-17:00
Brīvo vietu skaits: 2
Nepamet sajūta, kad gribu atvērt logu un skaļi izkliegt visu kas ir sakrājies gandrīz visas grūtniecības laikā – rūgtumu, uztraukumu, vilšanos, sāpes, nogurumu, bailes, izmisumu… Visas tās sajūtas, kas krāsojamas “tumšos” toņos. Izkliegt tik stipri, lai iekšēji nekas no tā nepaliek. Tik kaimiņi nepareizi "iztulkos" manu uzvedību..
Esmu tuvu finiša taisnei un ir vien jāpiekrīt, ka gaidības katru reizi ir savādākas un šoreiz “izbaudīju” gan bezmiegu, gan spēcīgas galvassāpes. Šonedēļ biju pēdējā vizītē pirms lielā notikuma un kā auksta duša bija ziņa par mazā punča iemītnieku – nabassaite 1x aptinusies ap kakliņu, placenta ir ļoti kalcinēta (III.stadija), sirdstoņi neesot pārāk labi, guļ ieslīpi, ar galviņu atspiedies iegurnī. Pieļauju, ka ārste manās acīs izlasīja izbīli, jo pēc šīs informācijas bija centieni mani mierināt. Lieki teikt, ka viss tas man gāja manām ausīm secen. Katrā ziņā tiku nosūtīta uz RDzN, uz KTG. Pēc toņu noklausīšanās, tiek konstatēts, ka viss ir kārtībā – toņi esot normāli. Tiek dots mājas darbs – ik vakaru skaitīt mazuļa kustības. Svarīgi, lai ir 10 kustības 2 h intervālā. Spilgti paliek atmiņā ārstes komentārs “Tas ir noziegums, ja mammīte aiziet gulēt un pat nepaskaita kustības”. Jā, nudien, jūtos kā “noziedzniece” sava gaidāmā bērna priekšā – par nespēju sniegt mierīgu ienākšanu šai pasaulē.. Un tagad šķiet vai ik uz soļa, ka kaut kas nav ok.
Līdz noteiktajam dzemdību datumam palicis mazāk par 1 nedēļu. Un ir bail.. Ne par procesu, bet gan bērna veselību un cik veiksmīgs būs “ceļš” uz šo pasauli. Es ļoti ceru uz to labāko, tomēr domas par gaidāmo notikumu, kā uzmācīgas mušas karstā vasaras dienā, virmo nepārtraukti virs manis.
Mēs dzīvojam interesantā laikā, kas dod iespēju ātri uzzināt visu kas nepieciešams, bet reizēm tieši šī informācijas pieejamība ir kā “defekts” kādā noteiktā situācijā..
mamma88