Brālīti vai māsiņu gaidot: otrais trimestis jau klāt

Sveikas..

Pirms pāris mēnešiem rakstīju par to, ka mūsu mazajai meitiņai būs brālītis vai māsiņa. Liekas, ka kopš tā laika, kad  uzzinājām par lielajiem jaunumiem ir pagājusi vesela mūžība.

Esam pateikuši jaunumus visiem tuvākajiem radiem. Visvairāk patika paziņojums vīra vecākiem. Mūs uzaicināja uz vakariņām, mēs braucām caur veikalu un izdomājām, ka jānopērk šādas tādas lietas, kas varētu uzvedināt vecākus uz īstajām domām un reizē- samulaināt. Nopirkām- knupīti (dzeltenu), dzimšanas dienas svecītes  un jāņu sieru (ķimeņu siers).. ielikām visu dāvanu maisiņā. Pielikām klāt kartiņu (maza meitenīte un puisītis sēž uz suņa un priecājas), kurā ierakstījām- Omīte un Opi. Gaidiet mani, esmu jau ceļā pie Jums. Mazdēliņš vai Mazmeitiņa. - :) Vecāki sākumā to kartiņu nepamanija. Visi izvilka un neko nesaprata. Teicām ka maisiņā jābūt skaidrojunam. Izlasija un smaidija. Vīramāte prasija, kad tad gaidāms. Vīratēvs uzreiz saka- pilnīgi skaidrs, ka Jāņos. :) .. Pārējiem radiem, kas nezināja, pateicām Ziemassvētkos. Visi ļoti priecājās, bet bija šokā, ka tik ātri par otro bērnu izlēmām.

Pirmā trimestra skrīnings: kā jau visas grūtnieces, arī es usg gaidiju ar nepacietību. Gribējās redzēt kā mazais izaudzis, vai viss kārtībā. Līdzi bija gan vīrs gan vienu gadu vecā meitiņa. Arī meitai ļoti interesēja bilde, ko daktere rāda un aparāts, ar ko mammai pa punci braukā. Mazajam punčabēbim viss bija labi, bet vēderā viņš sēdēja tā, ka dzimumu nemaz pat minēt nevarēja. Bet tas jau nav tik svarīgi.

Slimošana. Pirms Ziemassvētkiem nedaudz saaukstējos. Nekas jau nopietns, ar upeņu tējām un islandes ķērpja tabletēm visu izārstēju. Un tad.. pienāca urīnanalīžu rezultāti. Daktere zvanija, lai nāku uz vizīti, jo ir traki. Atnāku, saku, ka varbūt ne tā analīzes noņemtas. Jūtos labi. Nevar būt, ka kaut kas nopietns. Dakterei gan seja drūma. Esot smaga infekcija. Lika vel analīzes papildus nodot. Viss apstiprinājās. Jālieto antibiotikas. Ko vajag, to vajag. Izārstēju savu kaiti. Dīvaini ir tas, ka pirmajā grūtniecībā urīnceļu infekciju pavadija milzu temperatūra un sāpes, bet tagad nekā, taču analīzes briesmīgas.

Pašsajūta. Gaidiju visu pirmo trimestri, kad sāksies nelabumi, bet tie tā arī nesākās. Gaidot meitu slikti bija visu laiku, tapēc šoreiz nobrīnijos, ka, sākoties otrajam trimestrim, biju ar podu parunājusu vien pāris reizes- arī tikai sakritības pēc. Šī grūtniecība vispār tāda viegla, salīdzinājumā ar pirmo. Saka jau, ka nav vērts salīdzināt, jo nav divu vienādu grūtniecību. Un tiešām- viss ir pilnīgi citādāl. Pirms pāris dienām bija vizīte pie ārsta, pirms vizītes mani mocija šaubas par to vai viss ir labi. Man nav nekādu grūtniecības pazīmju, domāju ka viss beidzies. Kad daktete parādija usg ka viss labi un mazais kustas, sajutu milzu atvieglojumu. Gaidu kad jutīšu tās kustības. vismaz tā būtu nenoliedzami skaidra pazīme.

Šovakar jābeidz rakstīt, atvainojos, ja ir kļūdas. Dators remontā un viss top caur telefonu. Par citām lietām, kas notikušas ne tā pastāstīšu nākamajā blogā. Nākamajos mēnešos manu ğimeni gaida lielas pārmaiņas un tas nav saistīts tikai ar otrā bērņuka gaidīšanu.

Čabule