37. nedēļas un slima. Ko nu?

Labrītiņ mīļas dāmas:)

Lai gan man šis rīts ne tik labs. Pamodos ar puņķi līdz grīdai un tādu klepu, ka iekšas ārā kāpj :( Vīrs divas nedēļas slimo un es jau biju 100% pārliecināta, ka man tas ies secen, bet še tev mīļā, priecājies.

Jāšauj uz aptieku un jāpērk kaut kāda nebūt tēja vai sīrups, kas mīkstinās to klepu, jo savādāk...Auzas...

Rīt uz pēdējos USG ar nosaukumu plānveida SC...Bet mazais, pēc vecmātes teiktā ir apmeties kā vajag un iekārtojies tur, kur vajag...Esot jābrauc un jārunā, lai ļauj pašai dzemdēt. Par šo iespēju esmu dikti priecīga, bet tad jau rītā manīs ko teiks.

Starpcitu ārējā ķeizara rēta gan tagad sagādā nepatīkamas sajūtas - ta ka svilina, ta ka niez. Fui :D Ūn divas naktis pagājušo nedēļ bija "izcilas" - nezinu ko es sapnī tādu redzēju, bet pamodos no tā, ka vemšanas reflekss jau bija "ieslēdzies" Šokā izlēcu no gultas, bet tas ātri pārgāja. Otrā naktī atkal tas pats, pie tā vēl ceļgali (es esmu atsevišķs indivīds un pēc pirmā bērna pirms MR man sāp CEĻGALI :D Nu smejies vai raudi...)un te nu man sāk sāpēt ceļgali (nu MR tās būt nekā nevar) un tad ...mugura un periodiski savilkts vēders (zināms, kas jādara, iedzeram nošpu un guļam tālāk, tikai tas, ka ar pirmo budzi man nekas tāds nebija jāpiedzīvo :D ) Pastāstīju vecmātei, viņa teica, ka viss kārtībā, bet viņa gribētu, lai vismaz nedēļinu es vēl nostaigāju :)

Izplūdu galīgos sīkumos.

Gribēju vaicāt, kā Jūs cīnījāties ar slimošanām? Kādas tējiņas vai sīrupiņus dzērāt? Gribētos tomēr tikt uz tām kājām. Mani īpaši neuzjautrina doma par klepu un ķeizaru....

Jauku dieniņu vēlot, dadaa :)