02.05 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Aptieku plauktos ir pieejami dažādi vitamīni, ka paredzēti tieši topošajām māmiņām. Kas šo vitamīnu sastāvā ir tik īpašs? Ko sastāvā esošie vitamīni sniedz topošajai māmiņai?
Ieskaties rekomendācijās par to, kas atrodams MamaVit® vitamīnu sastāvā!
{smallpic:1}
D vitamīns (kalciferols) – nepieciešams, lai cilvēka organismā varētu uzsūkties kalcijs un fosfors. Savukārt, bez kalcija un fosfora nav iespējama zobu un kaulu veidošanās. D vitamīns veicina rahīta attīstības novēršanu jaundzimušajiem. Ja grūtniecēm tiek novērots D vitamīna deficīts, tad šīm sievietēm ir pastiprināta uzbudināmība, ikru muskuļu krampji, zobu bojāšana. D vitamīna deva ir 10 mkg (400 SV) diennaktī.
E vitamīns (tokoferols) – ļoti labs antioksidants, aizsargā organismu no oksidatīvā stresa, no tā sauktajiem brīvajiem radikāļiem. Stiprina imūno sistēmu, novērš muskuļu vājumu un samazina anēmijas iespējas. E vitamīna diennakts deva ir 10-15 mg.
B1 vitamīns (tiamīns) – nepieciešams grūtniecēm, lai uzturētu normālu apetīti un veselīgu miegu, lai nodrošinātu ar enerģiju augļa muskuļu audus un nervu audus. Ja trūkst B1 vitamīna tiek novērota viegla uzbudināmība, muskuļu vājums, ātra nogurdināmība. Iespējamas dažādas tūskas un sirds darba traucējumi. Tiamīna diennakts deva ir 1,5 - 1,7 mg.
B2 vitamīns (riboflavīns) – nodrošina normālu augļa attīstību un pasargā grūtnieci no anēmijas. Ja sievietes organismā pietrūkst šī vitamīna, tad var sākties priekšlaicīgas dzemdības. Kā arī jaundzimušajiem var attīstīties iedzimtās anomālijas. Grūtniecēm, ja ir nepietiekama riboflavīna deva, var attīstīties seborejas dermatīts. B2 vitamīna diennakts deva ir 1,6-2,0 mg.
B6 vitamīns (piridoksīns) – pirmām kārtām, ja pietrūkst tik vitāli svarīgā vitamīna, grūtniecei būs toksikozes pirmajās grūtniecības stadijās. Sevišķi nepieciešams uzņemt B6 vitamīnu tām sievietēm, kuras līdz grūtniecības iestāšanās lietoja orālos kontraceptīvos līdzekļus, jo tie krietni samazina piridoksīna krājumus organismā. Jaundzimušajiem, kuru māmiņas neuzņēma šo vitamīnu pietiekamā daudzumā, novēro krampjus un bremzēšanas procesu darbības traucējumus centrālajā nervu sistēmā. B6 vitamīna diennakts deva ir 2,0 – 2,2 mg.
B12 vitamīns (kobalamīns) – nepieciešams augļa nervu un asinsvadu sistēmu normālai un pareizai attīstībai. Ja trūkst B12 vitamīna, topošajām māmiņām novēro galvas reiboņus, vājumu, anēmiju, sirds ritma traucējumus. B12 vitamīna diennakts deva ir 4 mkg.
Pantotēnskābe – piedalās ogļhidrātu un tauku vielmaiņas procesu regulācijā, regulē dzimumhormonu producēšanu organismā. Ja ir samazināts pantotēnskābes saturs organismā, tiek novērota agra nosirmošana, pastiprināta matu izkrišana, ādas lobīšanās. Pantotenskābes diennakts deva ir 4 – 7 mg.
Biotīns – normalizē tauku un ogļhidrātu vielmaiņu. Ja ir biotīna trūkums organismā, novēro pastiprinātu vemšanu, samazinātu apetīti, pastiprinātu vājumu un miegainību. Biotīna diennakts norma ir 30 – 100 mkg.
C vitamīns (askorbīnskābe) – stiprina imunitāti, uzlabo dzelzs uzsūkšanos organismā. Ja cilvēkam trūkst tik vitāli nepieciešamā vitamīna, tad attīstās nogurums, vispārējais organisma vājums, nespēks. C vitamīna fizioloģiskais līmenis grūtnieces asinīs ir vajadzīgs placentas veidošanai. C vitamīna diennakts deva ir 90-100 mg, ja sieviete ir ar vājo imūno sistēmu un bieži slimo, tad šo devu var droši palielināt līdz 500 mg diennaktī.
Kalcijs ir nepieciešams zobu un kaulu audu veidošanai bērniņam, kā arī pašai topošajai māmiņai palīdz atjaunot savus kalcija krājumus organismā.
Magnijs piedalās tauku, ogļhidrātu un olbaltumvielu metabolismā, veicina B grupas vitamīnu uzsūkšanos. Magnija deficīts izpaužas kā vispārējais vājums, nogurums, krampji, miega traucējumi un slikta pašsajūta.
Cinks ir daudzu olbaltumvielu un enzīmu (fermentu) sastāvdaļa. Cinks ir svarīgs vielmaiņas procesos un it sevišķi augļa attīstības laikā. Cinka deficīta gadījumā pasliktinās matu un ādas stāvoklis, pazeminās imunitāte un paaugstinās iespējamība saslimt ar infekcijas slimībām.
Jods ir vairogdziedzera hormonu sastāvdaļa, tādējādi piedalās organisma vielmaiņā. Jodu lieto kā profilaktisko līdzekli dažādu vairogdziedzera slimību profilaksē. Parasti joda deficīta gadījumā cilvēkam ir bezspēks, vājums, vairogdziedzera funkciju pazemināšanās.
Dzelzs aktīvi piedalās asins sarkano ķermenīšu (eritrocītu) sintēzē, tāpēc nodrošina augli ar skābekli. Ja pietrūkst dzelzs sievietes organismā, parasti ir palielinātā tieksme ēst tā saucamās neēdamās lietas, piemēram, mālus, zemi, ledu no ledusskapja.
Selēns ir ļoti svarīgs antioksidants (cīņā ar brīvajiem radikāļiem). Kā arī selēns regulē vairogdziedzera hormonu darbību.
Niacīns ietilpst daudzu fermentu sastāvā un piedalās tauku, ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņā.
Folāti, kas pieder pie B grupas vitamīniem, var aizsargāt pret plaušu vēzi.
Beta-karotīns ir spēcīgs antioksidants un pasargā organisma šūnas un, it īpaši, ādas šūnas no brīvo radikāļu postošās iedarbības.
Hroms organismā ir viens no pamatelementiem, kas piedalās ogļhidrātu vielmaiņā. Hromu uzskata par vienu no pamata barības vielām, jo tas palīdz organismam pārstrādāt uzņemot barību.
Izmantota informācija no www.zalesinfo.lv
{smallpic:2}