Vai vecākajiem brāļiem un māsām jāpiedalās jaunākā dzemdībās?

Nesen izlasījām kādā forumā karstu viedokļu apmaiņu par to, vai vecākajiem bērniem vajadzētu piedalīties jaunākā dzemdībās. Izrādās, ka tas, kas vidusmēra latvietim var šķist kaut kas neiedomājams, ASV ir diezgan ierasta lieta.

Konsultē vecmāte Inese Kampuse.

"Man ir bijusi tāda prakse, ka bērns piedalījies dzemdībās. Mamma bija sieviete, kura atbrauca no ārzemēm, pati gan latviete, bet viņa argumentēja, ka tur tā pieņemts – gribi, lūdzu! Diemžēl acīm redzot bērns nebija tomēr tam gatavs, jo pēc dzemdībām mēs māsiņu atradām poliklīnikas telpās, noslēpušos aiz puķu poda.

Tādēļ ir ļoti nepieciešams izvērtēt, vai lielākā bērna psihe, piedaloties dzemdībās, netiks traumēta. Bērns ir pieradis, ka mamma ir smaidīga, viņai nekas nekait. Te pēkšņi paiet kāds mirklis un viņa sāk pūst un vaidēt, un tas rada paniku.

Es savām sievietēm esmu teikusi tā – ja jūs esat pārliecinātas, ka jūs visu laiku dosiet pozitīvas emocijas vai mēģināsiet iesaistīt vecāko bērnu, veidot dzemdības kā rotaļu, pūst kopā utt., tad labi, bet nedrīkst būt tā, ka bērns sabīstas no tā, ka mamma vaid,  raud.

Ja runājam par to, kas notiek mājās, tad bērnam tā ir viņa vide, viņš var pienākt – mamma kaut ko dara, var aiziet un nepievērst uzmanību. Mājās noteikti pluss ir tāds, ka tā ir sava vide, nav stacionārs, tie ir bērna ierastie apstākļi. Mājās nav jādomā, kur bērnu likt, viņš var spēlēties, aiziet uz citu istabu, iziet ārā. Bērnam var „pieslēgties” tētis, aiziet parunāt, atnākt atpakaļ. Tomēr jābūt ļoti lielai saskaņai gan ģimenē, gan vecākiem ar bērniem.

Pat ja bērns ir teicis, jā, es gribu, ir jābūt pārliecinātam, ka viss ir tiešām kārtībā!"

PIESAKIES UZ DZEMDĪBU SAGATAVOŠANAS KURSIEM!