Vai Tev nav bail?

Grūtniecības kalendārs. 38.nedēļa.

Sveikas!

Beidzot ir pienācis pirmais pavasara mēnesis Marts. Mēnesis ko mēs ļoti gaidījām. Nu jau rit pēdējās 38 grūtniecības nedēļas dienas. Kas ļoti pietuvina lielajam notikumam, mūsu otrā bērniņa dzimšanas dienai. Soma ir salikta, arī māja iekārtota tā, lai varam mazo sagaidīt.  Esmu sagatavojusies lielajam notikumam.

Sākšu ar to kā pēdējās dienas nejūtos labi, deguns ciet, paelpot nevar, brīžiem sāp galva, šķiet ir arī paaugstināta temperatūra. Dzīvojos vairāk pa gultu, pie gultas ierīkots galdiņš ar lielo tējas krūzi un vitamīnu dzēriens no cidonijām. Liela salvešu kaudze un zvaigznīte ko pasmērēt degunu, lai vieglāk elpot. Un, protams, TV pults, pārmaiņām arī piecas adāmadatas un dzija, lai pabeigtu meitiņai gaišās zeķītes, kas nepieciešamas izrādītei kur viņa būs pele. Tā es divas dienas nogulšņāju un nu jau jūtos labāk. Iesnas vēl ir, bet es vēl ārstējos jo zinu man jābūt stiprai un veselai. Tā ik vakaru mēs ar mazo sarunājam, lai vēl mazliet paciešas, lai mamma atveseļojas un tikai tad piesaka brīdi ierasties pasaulē. Līdz šim mums tas ir izdevies. Bet sāpes krustos un velkošā sajūtas liek aizdomāties...

Šās nedēļas nogalē ir ieplānotas aktivitātes, esam uzaicināti uz dzimšanas dienas ballīti, sestdien ir pieraksts uz vizīti pie dakteres, svētdien Kino vakars ar meitenēm, iesim uz filmu „Dancis pa trim.”

Šobrīd jau jūtos samērā labi, ja neņem vērā iesnas. Darbošanās pa māju vēl iet pilnā sparā, līdz brīdim, kad nogurstu un ir vēlme atgulties, bet pēc tam ir grūti uzcelties no gultas- liekas stīvums iemetās un gribētos izstaipīties un pavingrot. Mazais palicis pavisam mierīgs, vakaros tik pa reizei pastaipās un iemasē man ribas no iekšpuses :D Vēl ir tā sajūta -spiediens uz leju, tajā brīdī ir nevaldāma vēlme apsēsties vai apgūties, lai spiediens nebūtu tik izteikts, ir dienas arī kad šīs sajūtas nav. Naktis guļu labi tik tā iemigšana, kamēr atrodu īsto pozu un bebis beidz rušināties, tad ir salds miegs līdz naktī trijiem kad ceļos un eju uz tualeti, un tad jau atkal saldais miedziņš līdz rītam.

Daudzi jautā vai tev nav bail? Šis jautājums man jau sāk tracināt..... no kā bail no bērna dzimšanas, nezinu vai no tā ir jābaidās. Protams, ka satraukums ir par to kā būs šoreiz, vai viss noritēs dabiski bez iejaukšanās vai spēšu būt stipra. Bet es tās nevaru nosaukt par bailēm.... Šobrīd esmu mierīga, esmu daudz lasījusi par to kā sev un mazajam palīdzēt veiksmīgāk izdzīvot šo procesu. Būšu kopā ar vīriņu, kas man arī dos lielo atbalstu un spēku izturēt līdz galam.

Ar cerību, viss labi būs,- atvados līdz nākamajai reizei.

LOGO