Sapnis par pilnīgi dabīgām dzemdībām jeb kā mēs satikām Rūtiņu!

Vienmēr esmu zinājusi, ka vēlos pilnīgi dabīgas dzemdības bez stimulēšanas, atsāpināšanas, ūdeņu pārduršanas... Žēl, ka neesmu bijusi tik drosmīga mājdzemdībām.

Ar pirmo bērniņu īpaši negatavojos radībām. Tā kā tāpat nav iespējams iedomāties kā tas būs- ļāvos plūst pa straumi. Viss bija skaisti, bet tikai mieles par šo skaisto brīdi un 12h smago darbu sagādāja pārdurtie ūdeņi. Un tas, ka mazuli neuzlika uz punča... Varbūt tam bija kāds iemesls, bet neviens tā arī to neapstiprināja. Varbūt tas nav nekas liels, bet ...

Tagad ar otru bērniņu ļoti gatavojos brīdim, kad satikšu savu lolojumu. Bija nedaudz bailīgi, jo zināju, ka nekāda tējas dzeršana tā nebūs. Uzlādēju sevi ar skaistām lietām un emocijām. Reizi nedēļā apmeklēju mākslas galerijas un tvēru estētisko baudījumu. Somu kārtoju tā, it kā dotos uz kūrortu- pašūdināju sev skaistu atlasa halātu un radību kreklu ar lentītēm un šleifītēm. Pat čības un zeķes tika pieskaņotas. Lai domās nav jākreņķējas un jābaidās, gatavojos tam brīdim kā lielai jubilejai.

Tā kā pēdējo mēnesi mazulis par sevi atgādināja ar biežām viltus trauksmēm, kļuvu tramīga. Nevarēju atrast piekto kaktu. Mani pārņēma tāda sajūta, kā tad, kad gaida ciemiņu- tas solījis: „Varbūt šodien, kaut kad ieskriešu” . Un tā nu es tramīgi gaidīju. Īsti nespēju iesākt nevienu darbu, līdz brīdim , kad sapratu- ja tik drudžaini gaidīšu, mazulis nemaz tā nesteigsies pie tik tramīgas mammas.

Vienmēr esmu apbrīnojusi un priecājusies par sievietēm , kas radību brīdi spēj padarīt patiešām īpašu un harmoniski sevi noskaņot. Sākoties dzemdībām vispirms braukt pie jūras pastaigāties, nodoties meditācijai un harmoniskai braukt uz dzemdību iestādi. Kā arī attālās radinieces, bijušās modeles Unas Gavares (5 bērnu māmiņa un dūla) jūsmīgie dzemdību stāsti un pieredze ir uzjundījusi šo apziņu, ka dzemdības nav tikai fizioloģisks process, bet gan kaut kas daudz augstāks un unikālāks.

Tā nu vienā skaistā sniegainā rītā pamodos un zināju- tas mirklis pavisam drīz būs klāt, lai gan par to neliecināja nekas cits , kā priekšnojautas. No rīta devāmies pie vecmātes klausīties mazuļa sirds toņus. Brīnišķīgas 20 minūtes, bet arī toņi neliecināja par tauvojošām dzemdībām. Braucot mājās, abi ar vīru nolēmām, ka ir brīnišķīga ziemas diena un vajadzētu izdarīt kaut ko skaistu. Silti saģērbām meitiņu un devāmies uz Brīvdabas muzeju. Stundu cauri piesnigušajam mežam, zvārgulīšiem šķindot pie zirga iemauktiem ceļojām cauri piesnigušajam mežam. Zirga kamanas liegi slīdēja cauri lielajām kupenām un pārslas kā pūkas krita uz mūsu deguniem.

Bērna smiekli mijās ar zvārgulīša skaņām un es jutos neaprakstāmi laimīga. Nedaudz nosaluši atgriezāmies mājās. Vienīgais ko vēlējos pilnai laimei- siltu vannu, gardu tēju un mīkstu gultu. Saliku vannas istabā labi daudz sveču, vannā izdzēru tēju un ļoti laicīgi devos pie miera. Un labi vien, ka tā, jo bez 15min vienos modināju vīru- ir laiks. Kontrakcijas bija īsas, bet ik pēc minūtes. Smejoši ar vīru devāmies uz Dzemdību namu.

Pēc diviem bijām nodaļā. Sāpes vēl joprojām bija īsas. Bet pēc toņu klausīšanās, pauzes starp sāpēm bija tik garas, lai paspētu ievilkt elpu. Šķita- zeme atveries! Šobrīd brīnos, kur man vēl atlika laika un spēka filozofisku tēmu apcerēšanai. Nez kāpēc, likās ,ka nu ir īstais brīdis apcerēt Bībeles sižetu – Ieva un ābols. Vai patiesi viņa ir bijusi pie tāda bada, ka tas draņķa ābols bija jāēd, un mums tagad, sievietēm, tādās sāpēs bērns jādzemdē? Un tad (šķita , ka par ar paukšķi) nogāja ūdeņi. Vēl pēc 7minūtēm bērniņš izšāvās (vārda tiešajā nozīmē) kā šampanieša korķis. Vecmāte knapi noķēra. Mazuli uzreiz uzlika man uz punča. Precīzi 3 stundas un mēs ar vīru varējām iepazīties ar savu jaunāko meitiņu- Rūtu!

Un mans sapnis piepildījās- pilnīgi dabīgas dzemdības. Nebija viegli, bet neizsakāmi skaisti!

PS. Sirsnīgi pateicos Dzemdību nama 7. nodaļas  brīnišķīgajam personālam!

Kādas bija Tavas dzemdības? Dzemdēji dabīgi vai ar ķeizargrieziena palīdzību? Pastāsti!