Otrā un trešā mazuļa gaidīšana vienmēr ir atšķirīga..

Otrā un trešā mazuļa gaidīšana vienmēr ir atšķirīga..

25. May 2011, 12:53 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Praktiski no visām mammām, kuras gaidījušas savu otro, trešo utt. bēbi, esmu dzirdējusi, ka tas vienmēr ir citādi, ne tā kā ar pirmo. Varu apstiprināt – tā tas ir un principā šo izteikumu var uzskatīt par aksiomu.

 

 

Tas laikam rodas no aptuvenās nojausmas, kas notiks tālāk – mēs jau zinām, kā notiek dzemdības, nav vairs tās iracionālās bailes, ka es nesapratīšu, vai man sākušās kontrakcijas un vai jādodas uz dzemdniecības nodaļu, nav nakts murgi, ka nepaspēšu tur tikt, jo bērns piedzims teju vai 5 minūšu laikā, atceramies kādreiz lasīto par bērna attīstību mātes puncī un vairs nav nepieciešams katru dienu lasīt, vai bērniņam šodien aug mati, acis vai izveidojas sirsniņa – ir skaidrs, ka tas notiks tāpat, bez mūsu satraukumiem un kontroles.

 

 

Šajā grūtniecībā mans moto ir – ieklausies sevī! Nekādu priekšrakstu, ja neskaita obligātos ‘’nē’’ – smēķēšanu, alkoholu, fizisku pārslodzi un citas tamlīdzīgas lietas, kas var mazulim kaitēt. Par laimi nekas no iepriekšminētā man nav bijis aktuāls un par kaut kā ‘’atmešanu’’ galva nesāp.

 

 

 

Mans lielākais šībrīža izaicinājums ir – kā tikt galā ar nepārejošo slikto dūšu? Ieklausos citu sieviešu pieredzē, izmēģinot šo to, kas palīdzējis viņām, taču ir skaidrs, ka universālu recepšu nav, vai arī katru dienu nepieciešama jauna pieeja. Pagaidām savu efektivitāti ir pierādījis biezpiens ar skābu krējumu, arī bio lakto, ēšana nelielām porcijām un samērā bieži – tiklīdz ir sajūta, ka kuņģis ir tukšs un to sāk kairināt dabiskie fermenti, tā labāk kaut ko apēst, pretējā gadījumā rezultāts nebūs patīkams. Esmu atklājusi arī vārītu kartupeļu burvību, jo tie ir samērā neitrāli un rada sāta sajūtu.

 

 

 

Intuitīvi ieklausoties organisma monologā par to, ko tas vēlas uzņemt, jāsaka, ka vados pēc principa – ēdīšu to, kas nešķebina, nevis to, ko varbūt kādreiz ir kārojies. Un izrādās, ka mēs esam lieliska komanda un saprotamies no ‘’pusvārda’’. Nedaudz paturot prātā iepriekšējās grūtniecības pieredzi, kad apmēram mēnesi nogulēju slimnīcā toksikozes dēļ un ieēst nespēju pilnīgi neko, tagad cenšos nepieļaut situāciju, kurā vienīgais barības avots ir sistēma un ārstu izrakstīti preparāti. Labāk piespiest sevi apēst kaut nedaudz, jo beigu beigās izrādās, ka tas mazliet atvieglo pašsajūtu. Tā kā esmu veģetāriete, īpašu uzmanību pievēršu dzelzs rezervēm un hemoglobīna līmenim asinīs. Par spīti tam, ka ‘’normālā’’ stāvoklī laiku pa laikam ir bijusi anēmija, ar ko nemaz tik viegli nesanāca tikt galā, uz grūtniecības laiku organims atkal ir saņēmies un analīzes ir lieliskas. Ja organisms kādā dienā paģērēs, ka tam nepieciešama ‘’vien’ maz’ cuciņ’’’, es, protams, nepretošos, taču pirmajā reizē tā nebija un arī pašlaik doma par gaļu izsauc vairāk negatīvu nekā pozitīvu asociāciju.

 

 

 

Ja gaidot meitu man vispār nebija vajadzīgas grūtnieču drēbes, gaidīšanas laika beigas iekrita vasarā, kur iztiku ar pāris vaļīgām kleitām, tad tagad jau jūtu, ka sāku piebriest un iecienītās kleitiņas augšgalā un vidusdaļā sāk kļūt diezgan pieguļošas. Tā kā esmu no tām, kas ragavas taisa vasarā, sāku jau laicīgi domāt par to, ko vilkšu, kad paliks aukstāks. Aplūkojot Latvijas internetveikalus, nākas vien secināt, ka grūtnieču apģērbu cenas ir neadekvāti augstas, tādēļ noteikti izmantošu kādu no Vācijā vai Anglijā bāzētiem internetveikaliem vai e-bay.

 

 

Pagaidām vēl veicu izpētes darbu, bet šādi tādi secinājumi jau ir izdarīti: topus (patiešām glītus un gaumīgus) ir iespējams nopirkt 5-15 eiro robežās, bikses mani īpaši neinteresē, jo tajās nejūtos ērti, kleitas un sarafānus var iegādāties apmēram par 20-30 eiro, bet vienu rudens pusmētelīti atradu pat par 30-40 eiro. Konkrētākus piemērus, adreses un atsauksmes par to uzrakstīšu, kad pasūtījums būs atnācis, būs aptaustīts, uzvilkts un atzīts par labu esam.

 

 

Pēc pusotras nedēļas dodos pie dakteres un tad noteikti būs lielāka skaidrība par to, kas puncī notiekas, kā arī varēšu stāties uzskaitē. Pirmajā USG vēl nebija dzirdami sirdspuksti, līdz ar to viņa ieteica nogaidīt, lai varētu apstiprināt, ka mazais aug un attīstas pareizi un var pateikt ko vairāk par "grūtniecība ir iestājusies".

 

Bilde no Flickr.com

 

Ja arī Tev ir vairāk kā viens bērniņš, dalies savā pieredzē,kā noritēja katra no grūtniecībām, iesūtot ziņu šeit!

06. Aug 2010, 11:09

sandrulish, man tomēr šķiet, ka bieži vien gaļas nozīme cilvēka uzturā tiek stipri vien pārvērtēta. Kaut arī gaļa satur vitamīnus, varbūt svarīgākais, ko var iegūt tieši no aknām, ir vitamīns B12, taču to var uzņemt arī no piena, cieta siera un olām. Parasti uzskata, ka gaļa ir vērtīga tieši dzelzs un neaizstājamo aminoskābju dēļ. Tomēr šīs vielas var uzņemt ar augiem, taču tos ir jāpatērē vairāk un uzsūkšanās organismā norit vājāk nekā no dzīvnieku izcelmes produktiem. Kas attiecas uz citiem vitamīniem, tad es ļoti apšaubu, ka ceptā, vārītā vai citādi termiski apstrādātā (jēlu taču to neēd) gaļā to ir vairāk kā svaigos dārzeņos un augļos. 😀
Domāju, ka organisms tomēr pasaka priekšā to, kas vajadzīgs. Ja es pēkšņi sajustu nepārvaramu kārdinājumu apēst karbonādi, tad tā arī darītu, taču līdz šim gaļas aromāts vai izskats mani atstāj pilnīgi vienaldzīgu un ēst tikai tāpēc, ka varbūt tā noderēs... drīzāk jau nē.

05. Aug 2010, 23:08

Jā, arī es noteikti kādreiz gribētu otro bērniņu ,
bet tas būs pēc vairākiem gadiem, kad gan
jau visas zināšanas būs jāatsvaidzina
un viss jau būs mainījies...

Gribu arī jautāt par to veģetārismu
vai grūtniecības laikā tiešām
negribas gaļu ēst un vai var
tieši šajā laikā ēst, lai bērnam
būtu visi tie vitamīni un pēc tam atkal neēst???

05. Aug 2010, 10:54

Viss jau atkarīgs no analīzēm - kamēr rādītāji ir labi, nav pamata uztraukties. Man ir draudzenes-gaļēdājas, kurām ir nosliece uz mazasinību un viņām grūtniecības laikā bija jālieto dzelzs preparāti, taču tas diezko neuzlaboja analīžu rezultātus. Tā kā veģetārietes stāžs man ir vairāk par 10 gadiem, tad pa šo laiku esmu iemācījusies sabalansēta uztura principus, kaut arī ne reizi vien ir licies, ka organisms dīvainā kārtā pats izdomā, kad viņš grib būt vesels, bet kad - ''haltūrēt''. Galvenais regulāri pārbaudīt rādītājus analīzēs un vajadzības gadījumā palietot kaut ko papildus. Pagaidām iztieku ar tiem vitamīniem, kas iegūti no pārtikas. Šajā ziņā jāsaka, ka nevaru vairs iedomāties labāku laiku grūtniecības sākumam kā vasaru 😀