No asins vēža paglāba māsas cilmes šūnas

Trīs gadus pēc transplantācijas mediķi vērtē — puisis ir pilnībā atveseļojies.

Jau divus mēnešus manī ir jaunās asins šūnas. Pagaidām, šķiet, tās jūtas ērti manī — tā 2006.gada oktobrī interneta blogā par "dzīvi pēc diagnozes" apcerēja Voldemārs (29 gadi, vārds mainīts). Viņš ir pirmais pacients, kuram tepat Latvijā veica alogēno cilmes šūnu transplantāciju, tā glābjot viņa dzīvību. Puisis sirga ar akūtu limfoleikozi, vienu no tā sauktā asins vēža veidiem. Tagad par šūnu dzīvi vairs nav jāprāto, var droši teikt — puiša kaulu smadzenēs donora (viņa māsas) veselās šūnas ir simt procentu apmērā. Abiem ar māsu nu ir viena asinsgrupa.

Trīs gadus, kas pagājuši, mēdz dēvēt par atskaites punktu rezultātu vērtēšanai. Ārste Ilze Trociukas, kura veica transplantāciju, par Voldemāru saka: "Viņš ir vesels." Arī nākamajiem pacientiem transplantāciju rezultāti ir labi. Austrumu slimnīcas ārsti jau lūkojas vēl tālāk, sāk domāt par donoru banku izmantošanu.

Pasaulē asinsrades cilmes šūnu transplantācijas vēsture pacientiem ar onkohematoloģiskām (asins sistēmas) slimībām aizsākās tieši pirms pusgadsimta, taču Latvijā — pirms desmit gadiem. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) klīnika Linezers sāka ar autologajām transplantācijām (kopumā veiktas 80), kas nozīmē paša pacienta cilmes šūnu izmantošanu. Kopš 2006.gada veiktas 13 alogēnās transplantācijas, kad izmanto tuvu radinieku šūnas. Iepriekš pacienti, kuriem šī manipulācija bija nepieciešama, devās uz ārvalstīm.

Statistika skarba

"Šī slimība attīstas ļoti ātri, nekontrolēti, un, ja to neārstē, slimnieks aiziet bojā," par Voldemāra saslimšanu saka I.Trociukas, Linezera Cilmes šūnu transplantācijas nodaļas vadītāja. Voldemāru diagnoze pārsteidza negaidīti. Tobrīd viņš mācījās maģistrantūrā, tikko bija izturējis pārbaudes laiku jaunā darbavietā. 2005.gada beigās viņam uznākusi it kā parasta saaukstēšanās, kas nepārgāja. Sākotnēji bijušas aizdomas par infekciju slimību, taču pēcāk viņu aizveda uz Linezeru. Analīzes uzrādīja asins saslimšanu.

No slimnīcas puisis laukā tika vien pēc pāris mēnešiem, kad beidzās pirmais ķīmijterapijas kurss. Patīkami nebija, teikšu godīgi — viņš nosaka. Cilmes šūnu transplantāciju mediķi norīkoja vasarā. Būt pirmajam neesot licies biedējoši. "Es biju priecīgs, ka es biju pirmais, nevis — vēl neesmu pirmais. Tā bija vienīgā sajūta," puisis saka.

I.Trociukas saka — ne visi pacienti var nonākt līdz transplantācijai, izšķirīgi ir daudzi faktori — blakus saslimšanas, arī vecums. Voldemāram transplantāciju varēja veikt, jo viņam bija saderīgs ģimenes donors, turklāt viņš pēc veselības rādītājiem jau bijis augsta riska grupā. Statistika ir barga — 20— 30% mirstība var būt no pašas ķīmijterapijas, no transplantācijas blakus efektiem, infekcijām un vīrusiem.

Šūnas atrod mājas

Voldemārs ārstēšanās laikā mēnešiem ilgi viens uzturējās palātā, apmeklējumi tika ierobežoti. Lai nesaķertu kādu infekciju. Pirms transplantācijas Voldemārs saņēma augstu ķīmijterapijas devu, tā iznīcinot pilnīgi visas kaulu smadzenes. "Kaulu smadzenes ir jāiznīcina, lai iznīcinātu slimo asinsradi. Tajā brīdī un apmēram mēnesi pēc ķīmijterapijas cirkulē tikai tas, kas ir dzīvības spējīgs," skaidro I.Trociukas. Donora šūnas pacientā tiek ievadītas caur speciālām sistēmām. "Gudrās" šūniņas cirkulē pa asinsvadiem, līdz nonāk vietā, kur tām ir jāiemājo, — mugurkaula skriemeļos, iegurņa kaulā, krūšu kaulā, ribās, galvaskausa plakanajos kaulos. Kamēr jaunās, veselās šūnas sāk darboties, paiet laiks.

Tagad Voldemāra dzīve daudz neatšķiras no citu jaunu cilvēku ikdienas, viņš strādā, pēc darba trīsreiz nedēļā spēlē tenisu. Slimība gan atstājusi nelielas pēdas — blakus parādības. "Tās ir vainas, kas var piemesties pilnīgi veseliem cilvēkiem. Bet man piemetas trīs, nevis viena. Piemēram, ar ādu, ar gļotādām ir problēmas," viņš skaidro. Puisis arī gaida, kad paies pēdējais atskaites punkts — pieci gadi. Lai pavisam droši.

Jānorāda, ka te šūnas netiek izmantotas eksperimentāli, transplantācija ir ārstu izauklēta valsts programma. Nereti tas ir vienīgais ceļš, kā izārstēt onkohematoloģiskos pacientus. "Nākamais etaps, uz ko iesim, — transplantācijai jāmeklē ārpus ģimenes donors, caur speciālām kaulu smadzeņu donoru bankām. Bet līdz tam vēl ir jāveic nopietns darbs," stāsta I.Trociukas.

***

Kas ir cilmes šūnas?

Cilmes šūnas spēj bezgalīgi vairoties un pārveidoties par konkrētām organisma šūnām. Tās atrodas visā ķermenī, bet visvairāk kaulu smadzenēs.

Cilmes šūnu transplantāciju finansē valsts. Izmaksas lēšamas desmitos tūkstošu latu. Dati: RAKUS

DIENA