Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai: Ja samaksāsi, vari dzemdēt

Ibrahima un Milufaras meitiņai vēl nav pat mēnesis. Meitene, kuras vārds latviski nozīmē pērle, ir dzimusi Latvijā, jo viņas vecāki meklē patvērumu ārpus savas dzimtās valsts, jo dzimtenē ģimenes galvai palikt bija bīstami.

Stāsts par to, kā dzima šis bērniņš, spilgti raksturo Latvijas attieksmi pret patvēruma meklētājiem – sievietei mēnesi pirms dzemdībām tika prasīta garantijas vēstule par to, ka viņa samaksās par dzemdībpalīdzību. Ja nē – tad slimnīcā neuzņems.

Ibrahima un Milufaras meitiņai vēl nav pat mēnesis. Meitene ir dzimusi Latvijā; viņas vecāki meklē patvērumu ārpus savas dzimtās valsts, jo dzimtenē ģimenes galvai palikt bija bīstami. Stāsts par to, kā dzima šis bērniņš, spilgti raksturo Latvijas attieksmi pret patvēruma meklētājiem – sievietei mēnesi pirms dzemdībām tika prasīta garantijas vēstule par to, ka viņa samaksās par dzemdībpalīdzību. Ja ne – tad slimnīcā neuzņems.

Bīstami palikt dzimtenē

Ibrahims un viņa sieva Milufara Latvijā ir patvēruma meklētāju statusā. No savas dzimtenes – valsts, kas kādreiz kopā ar Latviju bija padomju republiku saimē, bet tagad skaitās neatkarīga – aizbrauca jau pirms gada. Ibrahims lūdz neminēt šo valsti vārdā, kā arī nepublicēt viņa uzvārdu, jo dzimtenē palikuši viņa un sievas vecāki un abu vecākie bērni. "Man bija bīstami palikt manā zemē. Daudziem liksies, un arī internetā var lasīt, ka valsts attīstās, ka ļauj cilvēkiem veidot savu biznesu, pelnīt, bet tas viss ir patiesība līdz noteiktam brīdim, kad valsts vara izdomā tev atņemt to, ko tu esi nopelnījis vai arī piespiež maksāt kukuļus. Ja tu to nedarīsi, sākas represijas. Manā konkrētajā situācijā man draudēja pat izrēķināšanās, tāpēc nolēmām doties prom," Neatkarīgajai savu stāstu uztic Ibrahims. Viņa ģimene arī pārcēlusies no pilsētas uz laukiem, lai būtu drošāk.

Ibrahims nenoliedz, ka sākotnēji viņi nedomājuši nokļūt kādā konkrētā valstī, bet viņiem bija vīza uz Latviju, kas nozīmē arī ES vīzu, tad, ielidojusi Rīgā, ģimene interesējusies, vai var lūgt patvērumu Latvijā. Kāds ierēdnis, iespējams, robežsargs attraucis: ko jūs, mums te pašiem nav ko ēst, brauciet tālāk. Tā abi nonākuši Norvēģijā.

Saskaņā ar patvēruma kārtību ES – ja kāds ieradies ES teritorijā caur vienu valsti, bet prasa patvērumu citā valstī, par patvēruma meklētāju tomēr ir atbildīga valsts, kurā viņš pirmkārt iebraucis. Šo kārtību ievēro arī Norvēģija. Ibrahima gadījumā tā bija Latvija, tāpēc Norvēģija nolēma Ibrahima ģimeni deportēt atpakaļ uz Latviju ar patvēruma meklētāju dokumentu rokās. Tobrīd Milufara jau bija gaidībās, un dienā, kad viņus sūtīja atpakaļ uz Latviju, viņa jau bija astotajā grūtniecības mēnesī. "Mums bija jālido 25. jūnijā, bet lidmašīnā mūs neuzņēma, jo baidījās. Taču jau nākamajā dienā atļāva..." stāsta Ibrahims. Norvēģi teikuši: ja nevarēs lidot, būs jābrauc ar autobusu.

Pateicīgi Latvijas cilvēkiem

Ģimene ir ļoti pateicīga, ka Latvija viņus ir uzņēmusi un pieņēmusi izskatīšanai viņu patvēruma lietu. Pašlaik visi trīs dzīvo patvēruma meklētāju centrā ārpus Rīgas. Nav viegli, jo pabalsts, ko izmaksā patvēruma meklētājiem, ir neliels – 1,50 latu dienā, tomēr Ibrahims nesūdzas. Viņi māk saimniekot, paši gatavo ēdienu pēc savām tradīcijām, visvairāk nauda iziet mazuļa aprūpei, jo valsts neparedz nekādu īpašu palīdzību zīdaiņiem. Bērna piedzimšanas pabalstu vai ģimenes valsts pabalstu viņi nevar saņemt, jo mazulītei nav pat personas koda, bet svītriņas. Lai arī Latvijā dzimis, mazulis te vispār neskaitās.

Ģimeni savā paspārnē ņēmuši biedrības Patvērums Drošā māja cilvēki, kas pašlaik ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu īsteno projektu patvēruma meklētājiem. "Jā, viņiem nodrošina minimumu, taču ne vienmēr valsts ņem vērā dažādās situācijas, kādas ir, piemēram, mazuļa piedzimšana," Neatkarīgajai stāsta biedrības vadītāja Sandra Zalcmane. Tā ir atšķirība no citām valstīm, kurās bērns piedzimst jau kā tās valsts pilsonis un viņam ir tādas pašas tiesības. Te var vilkt paralēles ar latviešiem Īrijā – mēs taču priecājamies, ka latviešu ģimenēs dzimušiem bērniem pienākas gan pilsonība, gan atbalsts no valsts.

Kur garantijas vēstule?

Attieksmi pret cilvēku, pret topošo māmiņu – lai arī patvēruma meklētāju – labi raksturo Milufaras dzemdību stāsts. "Viņa pati ir ļoti kautrīga, un ģimene arī nevēlas nevienu vainot, jo viss beidzies labi, taču tā nav normāla attieksme pret cilvēkiem," saka Sandra Zalcmane. Milufarai medicīnisku apsvērumu dēļ bija jāveic ķeizargrieziens; arī abi pirmie bērni tā piedzimuši. "Pēkšņi atskan zvans no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra, kuriem savukārt zvanīts no Iekšlietu ministrijas poliklīnikas, ka ir sieviete, patvēruma meklētāja, kas grib dzemdēt, bet tas viss maksā naudu. Kurš uzrakstīs garantijas vēstuli slimnīcai, ka par šo sievieti tiks samaksāts?" sarunu īsumā atstāsta S. Zalcmane. Darbinieki ātrumā atbildējuši: maksāsim mēs. Kā citādi – vai sieviete var nedzemdēt? Zvanot dažādām institūcijām, arī Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai (VOAVA), skaidrots, ka valsts apmaksā dzemdībpalīdzību tikai bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. Patvēruma meklētājs savukārt ir tāds, kas gaida atbildi, vai viņam piešķirs bēgļa statusu.

Biedrībā salikuši galvas kopā un sprieduši, ka nu tomēr tā nevar būt, ka dzemdības neapmaksā... Varbūt ir kāda iespēja? Caur paziņām, kas strādā valsts pārvaldē, noskaidrojies, ka tomēr visi maldināti – dzemdībpalīdzību apmaksā tāpat kā neatliekamo palīdzību! Šī skaidrošanās paņēmusi aptuveni mēnesi, bet vietā ir jautājums – kas notiktu, ja par topošo māmiņu neparūpētos biedrība, kas ir nevalstiska organizācija un vai valstī vispār ir noteikta kārtība, kā šīs lietas risināt?

Neatkarīgā gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, gan VOAVA noskaidroja, ka patvēruma meklētājām sievietēm tiešām ir tiesības uz tādu pašu dzemdībpalīdzību kā Latvijas iedzīvotājiem.

Bet Ibrahims saka: "Daudzi jautās – kāpēc mēs bēgām? Es varu likt roku uz sirds – ja man dzimtenē nedraudētu briesmas, es nekad nebrauktu prom!" Viņš arī bilst, ka nekad nav gribējis dzīvot uz pabalsta rēķina, kaut ko lūgt, jo viņam ir galva uz pleciem un vienmēr arī idejas, kā uzsākt ko jaunu, biznesu, un dot darbu arī citiem.

***

UZZIŅAI

• Patvēruma meklētājs saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību un primāro veselības aprūpi par valsts līdzekļiem

• Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība paredz, ka patvēruma meklētājiem dzemdību palīdzību apmaksā no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Dzemdību palīdzību sieviete saņems tādā pašā apjomā kā Latvijā apdrošinātās personas

• 2008. gadā Latvijā patvērumu pieprasījusi 51 persona

• 2008. gadā vienai personai ir piešķirts alternatīvais statuss, divām personām – bēgļa statuss

Avots: PMLP, VOAVA

Inga Paparde
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai