Mana gaita jau ir kā lāčukam!

26. Oct 2011, 10:46

Grūtniecības kalendārs. 29.grūtniecības nedēļa.

Sveikas!

Šis laiks ir tādā skrējienā, ka pat jāpiedomā kura grūtniecības nedēļa ir, sarēķinot sanāk, ka 23.12.2010 sākas 29. nedēļa. Kas to būtu domājis, ka jau rit pēdējās dienas man oficiāli darbiņā. Kolēģīte arī bēdīga jo paliek viena pati. Kas nozīmē, ka pat lāga pusdienās nevar iziet. Un sarunāties arī varēs ar sienām.... Kolēģi mierinu, ka ar nazi jau nenogriezīšu savas darba gaitas un darbā parādīšos kaut kompānijas pēc. Negribu iziet no aprites vēl. Kad gaidīju Paulu uz slimības lapas aizgāju jau 5mēnesī jo par smagu bija darbiņš tajā laikā strādāju veikalā. Vienpadsmit stundas uz kājām mani nospieda.

Tagad, kad darbs kaulus nelauž, gribu vēl pastrādāt. Protams, vairāk pievērsīšos sev un sevis lutināšanai, lai tomēr pēdējie mēneši rit saskaņā ar sevi un bez liekiem uztraukumiem.

13.decembrī biju vizītē. Svarā esmu pieņēmusies tikai par vienu kilogramu iepriekš bija +3kg. Mazliet satraucos par svara pieaugumu, lai nav par daudz un piedomāju, ko ēdu, bet nu jau atļaujos arī ko tādu ko iepriekš sev liedzu. Kaut gan tāpat , kā iepriekš kārojās auglīšus. Asinsspiediens ierindā, analīzes labas -nav ne miņas par nieru iekaisumu =) sirds mierīga. Klausījāmies sirds toņus mazajam, arī tētis mums šoreiz bija līdzi. Viņa acīs bija sen neredzēts mirdzums dzirdot mazo sirsniņu pukstam. Daktere atzina, ka mazais jūtas ļoti labi. Un nieru iekaisums nav ietekmējis dzemdi. (iepriekš bija risks, kad no nieru iekaisuma var dzemde „riktēties ” uz mazuļa laišanu pasaulē.)

Aizrunājāmies par dzemdību nodaļām, kur labāk dzemdēt. Man svarīgi ir lai tās būtu ģimenes dzemdības, ģimenes istabiņa par saprātīgu cenu ar labiem speciālistiem, lai nav tā, ka tikai tad, kad atveru maciņu kāds pievērš man uzmanību. Ņemot vērā manas vēlmes un iespējas daktere ieteica Cēsis vai Valgu. Valgu atmetu kā variantu uzreiz, jo nezinu vai satraukuma brīdī varēšu vēl piedomāt ko un kā man pateikt svešvalodā. Atliek Cēsis par ko jau biju domājusi. Varbūt ir kāda māmiņa kas ir dzemdējusi Cēsīs un var padalīties iespaidiem.

Nodevu asins analīzes. Norunājām tikšanos uz gada nogali jo iešu dekrētā. =))

Pēdējās divas nedēļas paskrēja rosoties priekš svētkiem. Meitiņai mēģinājumi priekš izrādītes „Puteklīšu Ziemassvētki” 18;19 izrādes. Meitiņa bija kode.

Pateicības dāvaniņu gādāšana skolotājam, bērnudārza Ziemassvētki. Katru diena aizņemta ar aktivitātēm.

Bērnudārza eglīte bija kas savādāks nekā citus gadus. Atzīmējām latviskā garā kopā ar folkloras grupu „Kopa”, vilkām bluķi apkārt bērnudārzam gājām rotaļās un dziedājām dziesmas, kad aukstums ņēma virsroku sasildījāmies ar karstu tēju un pīrādziņiem.

Vēl joprojām esmu patīkamu emociju varā no māmiņu tusiņa, kad cepām piparkūkas. Iesūtīju arī nelieku ieskatu fotobloga kā mums gāja. Tās reizes kad sanākam kopā ir kas neaprakstāmi fantastisks, jo katra no mums tiek ievērota, uzklausīta, iepriecināta un atpūtusies, kaut uz brīdi, bet ar to pietiek, lai uzlabotu garastāvokli.

Par to, kā jūtos pat neesmu aizdomājusies laikam jau viss kārtībā sūdzību nav. Puncis aug, mazais kūņojās dažkārt sāpīgi iedunkā lejasdaļā, bet tas uz īsu brīdi. Vēl joprojām dzeru vitamīnus un Magni B6.

Esmu iesaukta par lāčuku, gaita esot, kā lācītim un biežāk dzirdu frāzi diviem vienā -priekšroka! =) Patīkami, ka ar apkārtējie rūpējas.

Vēl steigšu sagādāt dāvaniņas, lai mūsu dāvanu maiss ir pilnīgs. Priekšā dāvanu saiņošana. Vēl bridīsim mežā pēc eglītes. Pa svētkiem domājam svinīgi pasēdēt pie svētku galda un tad jau pirmajos Z-svētkos apciemot mīļos.