Lielā diena 61h garumā

Sveikas!

Mans dzemdību stāsts aizsākās plkst. 3 naktī no svētdienas uz pirmdienu - pamodos, jo tā kā vajadzēja uz wc, kāpjot laukā no gultas jutu, ka nedaudz kaut kas pil. Aizgāju uz wc, sākumā iznāca gļotu korķis, tad sāka tecēt ūdeņi.. Kad uz brītiņu pierima tecēšana, tad gāju istabā vīru modināt. Cēlāmies un braucām no Talsiem uz Siguldu. Vistrakākais bija tā neziņa - cik ātri mazā var piedzimt. Pa ceļam ik pa 5 minūtēm vēders palika ciets un tad atkal "atlaida".

21.11., plkst. 5.30 iestājāmies slimnīcā, ūdeņi visu laiku tek, 3cm atvērums. Ik pa laikam atnāk te vecmāte, te ārste un apjautājās kā jūtos.. Man nekur nekas nesāp, nevelk vēderu, bet ūdeņi tek. Pierakstam toņus ik pa 3h - tie ir labi. Plkst. 15 man pieliek sistēmu ar fizioloģisko šķīdumu, lai mazajai pietiek augļūdeņu, 4x dienā laiž vēnā antibiotikas, lai placenta neiekaistu.

Nākošā diena (22.11.)... No rīta uz apskati - tie paši 3cm, nekur nekas nesāp un nevelk. Tālākais scenārijs identisks: toņu rakstīšana ik pa 3-4h, fizioloģiskais šķīdums un antibiotikas 4x dienā. Vistrakākais ir tā nīkšana četrās sienās... esmu kopā ar vīru, kurš ik pa laikam aizbrauc pie dēla uz laukiem. Kad dzirdu, ka blakus esošajā dzemdību zālē kādai piedzimst mazulis, tad asaras birst un pa galvu šaudās visādas domas.. tai skaitā, ka meitiņa nemaz negrib pie manis, ja jau nedzimst. Tā tiek aizvadīta visa otrdiena.. Vakarā daktere tik nosaka "ja nekas nenotiks, tad rīt tu dzemdēsi - lai tur vai kas! Stimulēsim".

Trešdiena: Rīts sākās ar apskati.. tie paši 3cm. Pēc apskates atnāk daktere uz palātu un ievada stimulējošu gēlu, lai dzemdes kakls vērtos vaļā. Tad pusstunda jāguļ. Atkal antibiotikas vēnā saņemu. Man nav pilnīgi nekādu sāpju. Tā padzīvojos pa palātu un izdomāju, ka iešu ārā, paelpot svaigu gaisu... Saģērbjos, pasaku vecmātei un dodamies. Atpakaļ nākot, jūtu, ka mazliet velk vēderu.. bet pavisam, pavisam mazliet. Eju uz apskati - jau cerīgāks skats uz dzīvi - 7cm atvērums. Plkst. 14 tieku pieslēgta tādai interesantai sistēmai - ar elektrību darbināms aparātiņš, kurš no lielas šprices, pavisam lēnām laiž vēnā stimulējošu šķīdumu. Ik pa pusstundai man pieraksta tonīšus, lai redzētu kā bēbis reaģē uz šādu "padarīšanu". Pēc kāda laiciņa (pusstundu pēc sistēmas pielikšanas) sāk nedaudz sāpēt, vecmāte palielina sistēmas tecēšanas intensitāti. Nu jau sāk sāpēt spēcīgāk, bet var paciest. Ap plkst. 15 sāpes jau ir visai spēcīgas.. grūti nogulēt, kamēr tiek pierakstīti tonīši. Tad tieku palaista atpakaļ uz istabiņu.. sāpes jau kļūst ļoooti spēcīgas - stāvu pie atvērta loga, elpoju svaigo gaisu un atelpas brīžos dzeru ūdeni, jo ļoti slāpst. Ap plkst. 15.40 ienāk vecmāte un saka, ka man jānāk uz apskati un toņiem... Knapi paspēju apgulties, ka vecmāte man jau liek celties augšā - ātri jāiet uz zāli. Nepaspēju pat čības uzvilkt, pusskriešus devos uz zāli, vecmāte paņēma sistēmu, vīrs knapi paspēja pavākt malā vadus (sistēmas). Uzkāpu uz galda, apgūlos un viens mirklis - mazā jau klāt. Jutos tik atvieglota...

Plkst. 15.59 piedzima ilgi gaidītā meitiņa Alise - tāda sīciņa likās... 51 cm gara un 3,130 kg smaga.

Kopumā dzemdības ilga (sākot no ūdeņu sākšanās līdz piedzimšanai) 61h. Skan iespaidīgi, ne? :D Bet pricē fakts, ka šīs n-tās stundas nebija jāmokās sāpēs! Galu galā - esam laimīgi sagaidījuši savu meituci. :)

Anita

Iesūti stāstu par savām dzemdībām!